Kā ziņots, Valsts prezidents Andris Bērziņš ir apņēmies pārskatīt premjera un ministru līdzšinējos izvirzīšanas kritērijus, kuros esot "daudzi juridiski neprecīzi noformulēti tukši laukumi".
Atbildot uz jautājumiem, vai nebūtu lietderīgi noteikt prasības pēc augstākās izglītības nepieciešamības vai arī viena vai divu gadu pieredzes vadītāja amatā, pētniece šādas iespējas vērtēja kritiski. Pēc Golubevas domām, nevajadzētu sajaukt politiskos un administratīvos amatus, jo pēdējiem ir noteikti vērtēšanas kritēriji. Politiskās amatpersonas izvērtē vēlētāji, balsojot par konkrētiem deputātiem, kuriem ir dots mandāts izvēlēties un izvērtēt ministrus. Tas ir sarežģīts, bet pamata mehānisms politisko amatpersonu izvērtēšanai reprezentatīvā demokrātijā, kas paredz, ka vēlētājiem ir jābūt prasīgiem.
Dažreiz ir labi, ja cilvēki ar augstāko izglītību tiek pozitīvi vērtēti, tomēr viņus nedrīkst nostādīt priviliģētā stāvoklī, jo arī cilvēki ar profesionālu arodskolas izglītību var būt labāk izglītoti par dažu labu augstskolas absolventu. Tāpat arī Latvijā ir novēroti gadījumi, kad ministri bez vadītāja pieredzes ir labāki sava darba veicēji, nekā ministri ar šādu pieredzi, kuri savu darbu ir veikuši slikti. "Tehniskie kritēriji, man šķiet, ir salīdzinoši šaubīga prakse," norādīja pētniece, piebilstot, ka nedrīkst pieļaut vairāku sociālo grupu ierobežošanu piedalīties politiskajā procesā.
Risinājums varētu būt sabiedrības līdzdalības palielināšana, izveidojot nozaru konsultatīvās padomes, kurās nevalstisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji vērtē potenciālos ministru kandidātus. Jautāta par dažiem Latvijas ministriem novērotajām problēmām ar angļu valodu, Golubeva uzsvēra, ka augstākās vai vadītāja pieredzes noteikšana neizfiltrēs šādas kļūdas un kompetences trūkumu.
Pētniece uzskata, ka jau pašlaik drošības iestādes lēmuma pieņēmējiem sniedz informāciju par to rīcībā esošo informāciju par premjera un ministru amatu kandidātiem, arī attiecībā uz to, vai viņi ir sadarbojušies ar Valsts drošības komiteju (VDK). Viņa uzskata, ka Bērziņam ar padomniekiem pie kritēriju izstrādes ir jāstrādā ļoti uzmanīgi.
Bērziņš ir uzdevis pie šīs likumdošanas iniciatīvas strādāt juristiem un viņš uzskata, kritērijiem ir jābūt ļoti līdzīgiem tiem, kas attiecas uz Valsts prezidentu, norādīja prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne.
Jau ziņots, ka, taujāts, cik svarīgi valdības vadītāja izvēlē būs stabilitātes un kandidāta uzticamības kritēriji, Bērziņš norādīja, ka ir lūdzis juridisko padomnieku komentēt situāciju un secinājis, ka "mums ir daudzi juridiski neprecīzi formulēti tukši laukumi, it sevišķi attiecībā uz Ministru prezidentu un ministriem".
"Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā ir pietiekami skaidri pateikts, kam jāatbilst kandidātam un arī mehānisms, kā to novērtēt. Es pats to procedūru izgāju, saņemot atzinumus no visām tiesībsargājošajām iestādēm. Lūdzu pastrādāt, lai mēs varētu iesniegt likumdošanas iniciatīvu par prasībām, kādam jābūt Ministru prezidentam. Faktiski tas jāattiecina arī uz ministriem, vismaz uz vienu daļu. Citādi ministrs parādās vienā naktī un tad pēc tam gadu zīlē, kas viņš tāds ir," sacījis Bērziņš.
"Tā tas nevar būt. Lai partijas novērtē, ko viņi taisās nominēt. Es nevaru būt ne Dievs, ne gaišreģis, es nevaru ielīst cilvēkā iekšā un nezinu, kas kurā uzraugošajā iestādē ir par konkrēto cilvēku. Būs izmaiņas likumos, lai mēs to vienreiz noteiktu precīzi un saprotami," uzsvēris Valsts prezidents.
Viņš gan neprognozē, vai šīs izmaiņas var paspēt pieņemt līdz nākamās Saeimas sanākšanai.
"Man liekas, ka laiks ir par īsu. Bet tas būs pieejams, varēs sākt apspriest," sacījis Bērziņš, vienlaikus gan uzsverot, ka pēc šiem kritērijiem vadīsies jebkurā gadījumā. Šie kritēriji varētu būt ļoti tuvi tiem, kādi tiek prasīti no Valsts prezidenta.
Prezidents arī norāda, ka nevainojamā reputācija ir pamatota ar konkrētu iestāžu atzinumiem. "Kā es varu pateikt, vai Satversmes aizsardzības birojs uzskata, ka cilvēkam ir nevainojama reputācija, vai ne. Lai būtu vienreiz skaidrs, būs precīzi noformulēts, un tad katrs lai novērtē sevi," skaidro Bērziņš.
Prezidents arī apliecinājis, ka lūgs savākt visu informāciju no attiecīgajām tiesībsargājošajām un uzraudzības iestādēm par katru premjera kandidātu, lai varētu izvērtēt. Likumā pat nav pateikts, vai Ministru prezidents var būt bijušais VDK darbinieks, tur vispār nekā nav. Tā taču nevar būt. Precizējums radīs prognozējamību un skaidrību visā Ministru kabineta izvēlē, jo kabinetam ir izšķirošā loma, vai dzīve iet uz priekšu, sacījis Valsts prezidents.