Piebalgs atklāj, ka uz Valsts prezidenta amatu nekandidēs nekad

Piebalgs. Latvijas primārā interese ir, ka Eiropa atgriežas pie izaugsmes, jo tādā veidā mums atgriežas arī konkurētspēja, mēs esam daudz konkurētspējīgāki. Domburs. Labi! Par Latvijas konkurētspēju nevaru neuzdot jautājumu jo tas Latvijā visu laiku ir jautājums, uz kā bāzes, uz industrializācijas bāzes uz eksakto zinātņu bāzes un tamlīdzīgi - visi vienmēr atcerās pirmo Latvijas Izglītības ministru. 2 citāti no 2 cilvēkiem, kurus mēs atradām, nevarētu teikt nu galīgi dzīvi nesaprot, viens bija Jānis Stradiņš vēl 90 to gadu beigās teicis – citē Stradiņa tekstu 2 bildes uz ekrāna: Jānis Stradiņš 1998.g. Kļūdains bijis lēmums atļaut audzēkņiem brīvi izvēlēties mācību priekšmetus, kā rezultātā valsts ģimnāzijas beidz jaunieši ar ļoti paviršām un fragmentārām zinšānām matemātikā, fizika un bioloģijā. Ivars Kalviņš 2014.g. Andris Piebalgs sagrāva izglītības sistēmu, ļaujot vaļu iztikt bez ķīmijas, fizikas, bioloģijas un matemātikas apguves vidusskolā. Domburs. Un otrs bija Ivars Kalviņš, kuru nu galīgi nevar nosaukt par Latvijas zinātnē pēdejo cilvēku un drīzāk tomēr par pirmo... Citē arī Kalviņa rakstīto tekstu Piebalgs. Es nepiekristu tam. Pirmais... Domburs. Jo.. Piebalgs. Izglītībā pirmais ir personīgā brīvība. Jo nevar ierobežot cilvēku ar personības attīstību un cerēt, ka tu sasniegsi robota ... Tā ir padomju savienības sistēma, kurā viss ir reglamentēts, tā ir centrāla programma, centrāls mācību plāns, ir jābūt cilvēkam iespējai izvēlēties. Tad tā ir pirmā lieta. Otra lieta. Tikai izvēle palīdz atrast pieprasījumu. Ja tas pieprasījums ir tik izteikts pēc tā, paga, tad vecāki un bērni būtu ņēmuši privātskolotājus lai ar matemātikas, fizikas un ķīmijas zināšanām sasniegtu šos labos darbus. Domburs. Man izklausās, ka liberālis Piebalgs tagad runā nevis.... Piebalgs. Nē, nē, bet ja tā tiešām ir problēma .. tad stimulējam, tad jūs saņemat vairāk naudas, jūs saņemat stipendiju... Domburs. Viens potenciālais Vienotības līderis šobrīd saka, ka tas, ko daudzi politiķi runā, ka vajag intensificēt eksakto priekšmetu mācīšanu vidusskolā, lai pēc tam potenciāli attīstītu augstskolās, ka tas ir pārspīlēts stāsts!? Piebalgs. Es teiktu, ka tas ir pārspīlēts stāsts. Jānosaka pieprasījums, ka šiem cilvēkiem būs darba vietas, tikai no turienes nāk.. . Un tad ir ekonomiskie stimuli, maksājam šiem cilvēkiem stipendijas, ja mums tiešām viņus vajag. Domburs. Vidusskolā jau mēs nemaksāsim neviens stipendijas. Piebalgs. Augstskolā. Domburs. Bet šeit jau ir runa par skolām. Piebalgs. Bet pēc tam orientācija. Ar varu, ar varu nevar iedzīt priekšmetu, ja tev nav motivācijas. Motivācija ir 2 gadījumos- tev ir interese par to vai, otrs, ja tu redzi, ja tu apgūsi šo priekšmetu, tev ir priekšrocības darba tirgū. Ja tev nav neviena no šīm motivācijām, tad tas, kas tālāk darīts ir laika izniekošana gan skolotājam, kurš iegulda tevī gan laiku, gan naudu un viņam par to maksā, gan arī skolniekam. Viņam ir jāredz motivācija. Motivācijas ir tikai divas. Domburs. Labi, paralēli šim jautājumam, atpakaļ pie tā lielā jautājuma - Latvijas konkurētspēja zināšanu ekonomika, pievienotās vērtības produkti, darbavietas, lai cilvēki nebrauc projām un nesaņem smieklīgi mazas algas un nav priecīgi valsts svētkos un citās dienās. Kas ir Latvijas konkurētspējas Jūsuprt, ceļi? Piebalgs. Man liekas tomēr, ka Latvijas konkurētspēja ir saistīta ar zināšanām un izglītību. Un tas ko es teiktu, tas ir.. tā ir digitalizācija. Gan tiem, kas ir darba tirgū, gan tiem, kas ir skolās. Darba vietas mainās lielā mērā saistībā ar kompjūtertehnikas attīstību. Tā ir viena no lietām, kas, man šķiet, Latvijā būtu jāstimulē. Es domāju, arī jaunajā programmā ir pietiekami daudz naudas ieguldīšanai zinātnē, un augstākajā izglītībā. Tā problēma ir, kad, ja tik dārgas iekārtas tiek iepirktas, viņas būtu arī jāizmanto. Jāparedz arī nauda attiecīgi, ka varēs viņas arī darbināt, viņas varēs atjaunot un izmantot un nomainīt pret jaunām. Tā vai tā, valstij virziens ir intensīva, kvalitatīva izglītība un uz tās bāzes pakalpojumu tirgus.

Un kāpēc ne!

Nav ko brīnīties par Piebalgu. Viņš tagad saņems 8000 EU Eirokomisijas pensiju, ar noteikumu, ka neieņems vēlētus politiskus amatus. Kā ieņem amatu, tā pensija nost. Un viņam to vajag?

Interesanti ko pats Piebalgs teiktu, ja vinam 24. gadu garuma butu dienu no dienas jaizdzivo ar 200/ latiem menesi vai velak ar 200 -300/ eiro menesi un ta gadu no gada vairakas dekades? Vai vins ta jusminatos par Latviasj realitati un sasniegumiem? Skiet, ka vinam pensija, (nezinu tikai no cik gadiem vai tas bus no 60. vai 65. gadiem, jo viniem jau ir savi ipasi likumi) ir vai bus 10 000/eiro menesi.

No tā 90gadu haosa Latvija ir ir tikusi ārā un izveidojusies par labu valsti un centīgie latvieši ir spējīgi būt Eiropas cilvēku galvgalī. Milzīgs prieks par Piebalga kungu!

Latvijā gudri ir tikai sporta žurnālisti. Tie saprot līmeni un kad Latvija zaudēja Holandei,prata nokaunēties. Neko no līmeņiem nesaprot pārējie žurnālisti. Kauns bija par Domburu! Tā bija kārtējā Latvija pret Holandi. Tik milzīga bija līmeņu atšķirība. Pasaules līmeņa prāts pret kašķīgu sīkulīgu žurnālistiņu. Būtu labāk paklusējis un paklausījies....

Man domāt - Piebalga kungs varētu skaisti izskatīties kā konsultants naudas izsaimniekošanā. Eiropieredze Āfrikas "apgūšanā " ir liela, lai dalās ar jenotību kā pareizi šiverēties.

Cerams, ka Vaira V.-Freiberga nekandidēs. Tad būtu vakars.

Man nav ko teikt. Komentāri 4.klases līmenī.

Un paldies Dievam, ka nē, jo šis cilvēks ir jātur tālu no mūsu valsts pārvaldes.

Piebalga kungs ir ļoti gudrs, inteliģents.Ļoti pareizi viņš teica , ka mums tiek negatīvi katru dienu pasniegta informācija.Kritizējam valdību, Saeimu, bet aizmirstam par padarīto- iestāšanās ES, iestāšanās NATO, beigu beigās neatkarības atgūšana, brīva ceļošana un vēl daudz izcilu darbu.

Nākas kungam atgādināt banālo - Nekad nesaki nekad. Tas nebūtu aktuāli, ja kungs būtu bezpartejisks.

Tiesam vins butu sliktaks par pasreizejo slotaskatu?