A.Piebalga darbs ES enerģētikas komisāra amatā izpelnījies labvēlīgas atsauksmes, tomēr EK prezidents Žozē Manuels Barrozo gribēja veikt amatu rotāciju. Latvija vēlējās, lai A.Piebalgs saglabātu enerģētikas komisāra posteni vai iegūtu citu svarīgu amatu, piemēram, transporta lietu komisāra posteni.
Paredzams, ka enerģētikas komisāra posteni ieņems Eiropas lielvalsts Vācijas pārstāvis Ginters Etingers, savukārt transporta komisāra posteni ieguvis Igaunijas izvirzītais Sīms Kallass, kurš būs arī viens no EK viceprezidentiem. Lietuvas izvirzītais Aļģirds Šemeta varētu ieņemt atbildīgo Nodokļu un muitas savienības, audita un krāpšanas novēršanas komisāra posteni.
ES ekonomikas un monetāro jautājumu komisāra portfelis uzticēts somam Oli Rēnam, savukārt līdzšinējais ekonomikas komisārs Hoakins Almunija turpmāk pildīs konkurences komisāra pienākumus. Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisāra amatam izvirzīts Francijas pārstāvis Mišels Barnjē, bet ES budžeta komisārs būs polis Janušs Levandovskis.
«Tā ir laba un līdzsvarota Komisija. Svarīgākie portfeļi uzticēti kompetentiem cilvēkiem,» aģentūrai Reuters stāsta Eiropas Reformu centra analītiķis Hugo Breidijs. Eiropas Komisijā būs 27 komisāri (pa vienam no katras dalībvalsts), no tiem deviņas ir sievietes. 14 komisāri jau darbojušies līdzšinējā Komisijā.
Komisāru amatam izvirzītajiem kandidātiem vēl jāsaņem Eiropas Parlamenta atbalsts. Ingrīdas Ūdres bēdīgā pieredze 2004.gadā liecina, ka tā nav tikai tukša formalitāte. Kandidātu iztaujāšana iecerēta no 11. līdz 19.janvārim. EP balsojums par visu Komisijas sastāvu paredzēts 26.janvārī. EK pilnvaru termiņš būs līdz 2014.gada 31.oktobrim. EK prezidents Ž.M.Barrozo uzskata, ka Komisijas pienākums ir radīt jaunas idejas, lai risinātu Eiropas lielākās problēmas.
Latvijas premjers Valdis Dombrovskis (JL) uzskata, ka Latvijas
pārstāvis būs atbildīgs par vienu no nozīmīgākajām ES ārpolitikas jomām
– Attīstības sadarbību. ES ir lielākais donors jaunattīstības valstīm, katru gadu piešķirot 46
miljardus eiro, kas veido 55% no visas pasaules sniegtas palīdzības,
norāda V.Dombrovskis. Viņaprāt, A.Piebalga jaunais amats veicināšot Latvijas atpazīstamību arī tajos pasaules
reģionos, ar kuriem līdz šim sadarbība nav bijusi tik intensīva. A.Piebalgs vienlaikus pārstāvēs Eiropas Komisiju Ārējo attiecību padomē. Šo Padomi vadīs ES ārlietu ministre baronese Ketrīna Aštone.
Pats A.Piebalgs sev iedalīto komisāra posteni vērtēja kā "vienu no smagajiem Eiropas portfeļiem", kuram jācīnās ar globālām problēmām, proti, kā panākt, lai pasaulē nav trūkuma un nabadzības. "Būs ļoti grūti," telefonsarunā aģentūrai LETA sacīja A.Piebalgs. Viņš uzsvēra, ka attīstības sadarbība ir sena politika ES, tā ir ļoti specifiska un ar lieliem finanšu līdzekļiem. Tā kā līdz šim mērķa sasniegšanā neesot bijis īpašu panākumu, tad, Piebalga vērtējumā, fakts, ka amats atvēlēts pārstāvim no tādas valsts, kurai nav lielas pieredzes attīstības sadarbības jautājumos, ir apliecinājums uzticībai, ka viņš spēs tikt galā ar šiem jautājumiem.
"Es nevaru pat uz tādu jautājumu atbildēt," sacīja Piebalgs, lūgts vērtēt savas izjūtas, ka viņš nāk no valsts, kas attīstības sadarbībai atvēl ļoti mazus līdzekļus, bet viņam pašam tagad būs jāatbild par bloka politiku šajā jautājumā ar miljardiem eiro vērtu ieguldījumu. Piebalgam tagad ir vairāk nekā mēnesis laika, lai sagatavotos iztaujāšanai EP.
Tikmēr viņš pauda gandarījumu, ka viņa pēctecis jaunajā komisijā būs Vācijas pārstāvis Ginters Etingers. A.Piebalgs noraidīja bažas, ka Vācijas komisāra darbā varētu atspoguļoties Berlīnes īpašās energoattiecības ar Krieviju. "Es neredzu kaut kādā mērā, ka šeit varētu būt kaut kādas briesmas," uzskata Piebalgs.
(papildināta ar pēdējām rindkopām - Piebalga teikto)