Pielaide valsts noslēpumam vairākām LU amata kategorijām nepieciešama, lai LU veidotu sevišķo lietvedību, taču tā pagaidām ir veidošanās stadijā, stāsta K.Apse-Krūmiņa. LU rektora amats bijis uz DP atsūtītajā amatu sarakstā, kam esot nepieciešama pielaide valsts noslēpumam. Vai M.Auziņam arī nākotnē nebūs problēmu veikt rektora pienākumus bez pielaides valsts noslēpumam, K.Apse-Krūmiņa pirmdien nevarēja atbildēt.
Esošā situācija neskaidrības radījusi Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM). Tās pārstāve Dace Jansone-Klasiņa norāda, ka IZM nav zināmi apstākļi, kāpēc LU rektoram pielaide valsts noslēpumam vispār ir nepieciešama, taču IZM par šo gadījumu vēl interesēšoties.
LU rektoram pēc būtības pieeja valsts noslēpumam nav nepieciešama, jo
viņam ar šādiem dokumentiem jāstrādā neesot, taču LU Juridiskā fakultāte
rektoru šajā amatu sarakstā iekļāvusi pēc analoģijas ar situāciju LPA,
kuras rektoram bija pielaide valsts noslēpumam, Dienai stāsta rektora
pārstāve Evija Ansonska. Viņa uzsver, ka LU studiju procesu pielaides
nepiešķiršana nekādi neietekmēšot. M.Auziņš esot vērsies Satversmes
aizsardzības birojā, lūdzot pārskatīt lēmumu nepiešķirt pielaidi.