1958.gada 18.augustā tai piešķīra Paula Stradiņa vārdu. Savai slimnīcai un Latvijas medicīnai viņš bija ziedojis tik daudz spēka, prāta un enerģijas, ka nopietnām rūpēm par savu veselību neatlika laika - Latvijas izcilākā ārsta mūžs aprāvās 1958.gada 14.augustā tikai 62 gadu vecumā. Pirmdien, 18.augustā, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā svinēs 50.gadadienu, kopš slimnīcai piešķirts Paula Stradiņa vārds. Slimnīcas aktu zālē būs apskatāma izstāde 50 gadi ar Stradiņa vārdu. Izstādē varēs aplūkot profesora vaska figūru, dzirdēt viņa balsi kinokadros, aplūkot vēsturiskus dokumentus, fotoliecības un tā laika darba instrumentus. Palika dzimtenē Latvijas mediķu vidū Pauls Stradiņš, protams, nav bijis ne pirmais, ne vienīgais. "Pāvils Mucenieks operēja labāk, Mārtiņš Zīle un it īpaši Kristaps Rudzītis bija dziļāki teorētiķi, Roberts Krimbergs deva paliekamas nozīmes darbus fizioloģijā un bioķīmijā, Jēkabs Prīmanis izvērsa latviešu antropoloģiju, neatkarības posmā Latvijai bija spoža profesoru plejāde," tā tēva devumu ir vērtējis viņa dēls, akadēmiķis Jānis Stradiņš. "Pauls Stradiņš varbūt pamazām izvirzījās priekšgalā ar savu darbību kopumā, tā sakot, pēc punktiem, it īpaši ar savu sabiedrisko darbību - Veselības veicināšanas biedrību, pretvēža cīņu, medicīnas muzeju, daudzu ārstniecības iestāžu organizēšanu un arī savu likteni laikmetu griežos." Ja Pauls Stradiņš 1944.gadā, kā daudzi ārsti, būtu devies trimdā, šodien viņš droši vien jau būtu piemirsts. "Viņa vietu Latvijas medicīnā nosacīja darbošanās 1944. - 1958.gadā, izmisīgā cīņa par medicīnu Latvijā, par sakņu, tradīciju saglabāšanu," J.Stradiņš vērtē, ka traģiskākais posms tēva mūžā bijis Staļina laiks, 1947.-1953.gads, kad režīms viņu gribēja sovjetizēt. Varēja būt valodnieks Pauls Stradiņš dzimis 1896.gada 17.janvārī Viesītē (agrākā Eķengrāve, Āžu miests) amatnieka ģimenē. Tāpat kā Jānis Jaunsudrabiņš, arī Pauls Stradiņš sevi par sēli nesauca. "Viņa jaunībā šis termins nebija aktuāls," J.Stradiņš stāsta, ka, Viesītē būdams, tēvs runājis izteikti sēliskā izloksnē, lai gan darbā un mājās lietojis normētu latviešu valodu. Par sēļiem un viņu kultūru Pauls Stradiņš interesējies, bet viņa reģionālā pašapziņa nebija pārspīlēta. Mācījies Jēkabpils tirdzniecības skolā un Dubultu privātģimnāzijā, 1914.gadā ar zelta medaļu absolvējis Rīgas Aleksandra ģimnāziju, šajā pašā gadā Pauls Stradiņš iestājās Petrogradas Kara medicīnas akadēmijā. Domājot par studijām, medicīna nebija vienīgā Paula Stradiņa interešu sfēra - sirdij tuva bija arī arheoloģija un valodniecība. Viņa skolotājs Kārlis Mīlenbahs vienmēr esot uzsvēris, ka Paulam vajadzētu kļūt par valodnieku, nevis ārstu, jo par ārstu varot kļūt katrs, bet par valodnieku tikai viens no tūkstošiem, stāsta J.Stradiņš: "Medicīnu viņš izvēlējās daļēji tēva ietekmē. Viens no izšķirīgiem momentiem varēja būt tas, ka Kara medicīnas akadēmija, kurā viņš 1914.gadā iestājās, bija bezmaksas mācību iestāde, studijas pēc tam bija jāatkalpo. Viņam, ne īpaši turīga amatnieka dēlam, iespēja studēt bez maksas bija būtisks atvieglojums." Paula Stradiņa humanitārās noslieces nekur nepazuda, tās vēlāk izpaudās Medicīnas muzeja veidošanā. Fjodorova skolnieks Petrogradā Stradiņš praktizējās akadēmijas Hospitālās ķirurģijas klīnikā pie slavena krievu ārsta, profesora Sergeja Fjodorova. 1923.gadā, aizstāvējis doktora disertāciju, viņš atgriezās Rīgā un sāka strādāt par Rīgas 6.kājnieku pulka ārstu, bet jau pēc gada bija kļuvis par docētāju Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes ķirurģijas klīnikā pie profesora Jēkaba Alkšņa. 1925. un 1926.gadā, saņēmis Rokfelleru fonda stipendiju, Stradiņš papildināja zināšanas ASV un Lielbritānijas klīnikās, 1927.gadā, atgriezies Latvijā, aizstāvēja otru disertāciju. Par LU Vispārējās ķirurģijas katedras vadītāju viņš tika ievēlēts 1928.gadā, par profesoru - 1933.gadā. Ārzemēs Stradiņš guva arī ierosmi medicīnas muzeja veidošanai - angļu ķirurga Džona Hantera izveidotā medicīnas muzeja apmeklējums iedvesmoja viņu vākt ar medicīnu saistītus priekšmetus. Trīsdesmit gados savāktā kolekcija bija tik ievērojama, ka uz tās bāzes 1957.gadā izveidotais muzejs kļuva par trešo lielāko šāda profila muzeju pasaulē. Slimnīcas patriots Paula Stradiņa veikums medicīnas zinātnē, praktiskajā medicīnā, medicīnas organizēšanā un jauno ārstu audzināšanā ir tik iespaidīgs, ka tā uzskaitījums vien aizņem daudz vietas. 1939.gadā Stradiņš nodibināja Latvijā pirmo vēža slimnīcu, tajā pašā gadā - tagadējo Rīgas 2.medicīnas skolu, 1941.gadā - Republikas asinspārliešanas staciju. 1946.gadā viņš izveidoja Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Bioloģijas un eksperimentālās medicīnas institūtu un bija tā direktors līdz 1951.gadam, pēc tam - Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūta Onkoloģijas sektora vadītājs. Rīgas 2.slimnīcas medicīniskais direktors Pauls Stradiņš bija no 1931. līdz 1941.gadam, šajā amatā izpauzdamies kā slimnīcas patriots, modernu ārstniecības metožu ieviesējs un jaunu virzienu veicinātājs. 1939.gadā pēc viņa iniciatīvas slimnīcā sāka būvēt sešstāvu korpusu, tā saukto "veco jauno māju", kuru pabeidza tikai 1957.gadā. 1941.gada jūlijā profesoru tieši no operāciju zāles nacistu slepenpolicija gestapo aizveda uz Centrālcietumu par nepareizo pacientu operēšanu. 1944.gadā Stradiņš glāba slimnīcu no uguns, kad vācieši, atstājot Rīgu, bija aizdedzinājuši netālu esošo fabriku Lenta. P.Stradiņš organizēja glābējus - sanitārus un vieglāk slimos, un arī pats ar ūdens spaiņiem aplēja ēkas, lai uguns nepārmestos uz slimnīcu. 1944.gada oktobrī pēc varas maiņas no Daugavas labā krasta uz Pārdaugavu laiviņā pārcēlās Veselības aizsardzības Tautas komisāra vietnieks Mihails Joffe un pasniedza Stradiņam dokumentu, ar kuru viņš tika iecelts par galvenā ārsta pienākumu pildītāju. Šajā amatā Stradiņš bija līdz 1947.gadam, kad sākās apmelojumi. Neraugoties uz apmelošanas kampaņām, mūža nogalē profesors bija saglabājis ticību humānismam un latviešu tautas nākotnei. Dēlam viņš teicis: no mums jau tagad taisa soļanku, griež un maisa, griež un maisa, bet jāturas. Studēt medicīnu gan dēlam Pauls Stradiņš nav licis: "Viņš redzēja, ka es neesmu pietiekami veikls, lai kļūtu par ārstu. Par ķīmiķi - jā, negribēja tikai, ka es kļūtu par vēsturnieku. Par ārstu ne. Ārsta mūžs ir ļoti grūts. Tēvs faktiski salūza jau 60 gadu vecumā," saka J.Stradiņš. Tagad Stradiņos strādā Paula Stradiņa meita, fizioterapeite Asja Eglīte un vairāki viņa mazbērni.
Pirms 50 gadiem Rīgas populārākā slimnīca ieguva Stradiņa vārdu
Divas dienas pēc Rīgas "atbrīvošanas", 1944.gada 15.oktobrī, padomju armija daļas no Baldones puses ienāca Pārdaugavā. Kad tās nonāca līdz toreizējai Rīgas 2.slimnīcai, automātistiem pretī iznāca slimnīcas vadītājs Pauls Stradiņš, ziņodams, ka slimnīcā nav neviena karavīra. Noklausījušies ārsta teikto, "atbrīvotāji" viņam atņēma pildspalvu un pulksteni, bet viņš pats un slimnīca, kuru profesors bija veidojis un lolojis, tika pasaudzēta.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.