Ministri uzklausīja sagatavoto ziņojumu. Premjers Māris Kučinskis (ZZS) rosināja pirms lēmuma pieņemšanas rīkot ministriem semināru, kurā notiks diskusijas par priekšlikumiem.
"Varbūt nesāksim šodien milzīgas debates un strīdus, jo neesmu gatavs šodien pieņemt kaut kādus lēmumus," jau pirms jautājuma izskatīšanas rosināja premjers.
Plāns piedāvā no 2017.gada pirmā pusgada pakāpenisku pāreju sabiedrisko mediju iziešanai no komerciālās reklāmas tirgus, kompensējot sabiedrisko mediju neiegūtos tiešos un netiešos reklāmas ieņēmumus.
Lai kompensētu sabiedrisko mediju neiegūtos tiešos un netiešos reklāmas ieņēmumus, ik gadu būtu nepieciešami astoņi miljoni eiro.
Tāpat plānots izveidot Mediju atbalsta fondu un nodalīt valsts atbalsta veidus sabiedriskajiem un privātajiem medijiem. Jau nākamajā gadā paredzēts izstrādāt normatīvos aktus, kas paredz, ka sabiedrisko pasūtījumu pilda sabiedriskie mediji, bet privātie mediji tiek izslēgti no sabiedriskā pasūtījuma saņēmēju loka.
Tāpat nākamā gada pirmajā pusē tiks izstrādāti normatīvie akti, nosakot, ka pašvaldību un citu publisko personu finansēti vai pilnīgā vai daļējā kontrolē esoši informatīvie izdevumi un citi komunikācijas kanāli neveic komercdarbību reklāmas tirgū, kā arī paredzēts atbalstīt preses izdevumu digitālo versiju vai mobilo aplikāciju vienotas platformas (e-kioska) izveidi.
Sākot ar nākamā gada pirmo pusgadu, plānots atbalstīt sabiedriski nozīmīga satura veidošanu diasporas medijos latviešu valodā, bet otrajā pusgadā iecerēts izvērtēt nepieciešamību piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi mediju digitālajam saturam un izvērtēt nepieciešamību un iespēju piemērot zemāku samazināto PVN likmi vai 0% PVN likmi drukātajiem medijiem un to digitālajam saturam.
Nākamgad un atkārtoti arī 2020.gadā iecerēts veikt pētījumu par mediju iekšējo un ārējo daudzveidību Latvijā, savukārt jau šā gada otrajā pusgadā plānots izstrādāt konceptuālo ziņojumu Mediju ombuda izveidei, tā sastāvam, darbības vadlīnijām un laukam, kā arī no nākamā gada iecerēts atbalstīt mediju kritikas žanra attīstību privātajos medijos.
Plānots arī palielināt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes uzraudzības funkcijas īstenošanas spēju un reformēt masu informācijas līdzekļu reģistru, paplašinot Uzņēmumu reģistra tīmekļa vietnē bez maksas pieejamās aktuālās informācijas apjomu.
Pamatnostādņu mērķis ir radīt mediju darbībai labvēlīgus apstākļus, nodrošinot un attīstot mediju daudzveidību, pilnveidojot mediju nozares profesionāļu izglītību, paaugstinot mediju vides kvalitāti un atbildīgumu, sekmējot mediju pratības attīstību un veicinot indivīdam un sabiedrībai drošu mediju vidi.
Pamatnostādņu mērķis un no tā izrietošie rīcības virzieni ir balstīti piecos galvenajos Latvijas mediju politikas pamatprincipos - mediju daudzveidībā, mediju vides kvalitātē un atbildīgumā, profesionālā mediju vidē, auditorijas mediju pratībā un mediju vides drošumspējā.
Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments. Pamatnostādnes nosaka valsts mediju politikas pamatprincipus, mērķi, prioritātes un veicamos uzdevumus šajā periodā, kā arī papildina un turpina citos tematiski saistītos valsts politikas plānošanas dokumentos paredzēto attīstības perspektīvu.