Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis aģentūrai LETA norādīja, ka jāvērtē, kā šāds solis ietekmētu valsts budžetu. Tāpat esot jādomā, vai šis ir efektīvākais veids, kā sasniegt mērķi.
"Iespējams, ka labāks rīks ir neapliekamā minimuma palielināšana vai arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana. Te ir jāsver un jārēķina," teica Zaķis.
Politiķis atzīmēja, ka minimālās algas paaugstināšana nozīmēs algu paaugstinājumu arī tiem valsts sektorā nodarbinātajiem, kuru atalgojums ir saistīts ar minimālo algu.
Savukārt apvienības Saskaņas centrs (SC) frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins atzina, ka minimālās algas paaugstināšana būtu atbalstāma. "Tas būtu apsverams solis, ņemot vērā, ka ļoti liels iedzīvotāju skaits saņem šādu atalgojumu," norādīja politiķis.
Agešins gan uzsvēra, ka šāds solis nevarētu būt atrauts no citām reformām. Pēc viņa domām, vajadzētu uzklausīt daudzu ekspertu pausto, ka jāsamazina atsevišķi nodokļi, tādējādi palīdzot pārvarēt krīzi un dodot pienesumu budžetam.
"Diemžēl mūsu viedoklis netika uzklausīts, bet tāpēc jau neesam to mainījuši. Patlaban neredzu nopietnas reformas. Reformas atspoguļojas budžetā, bet tā skaitļi saka pavisam ko citu," klāstīja SC politiķis.
Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) deputāts Imants Parādnieks, paužot savu personīgo viedokli, aģentūrai LETA uzsvēra, ka ir jāceļ labklājības līmenis valstī, nevis minimālā alga. "Ko mēs ar minimālās algas paaugstināšanu panāksim? Mazināsim ēnu ekonomiku? Nedomāju," teica Parādnieks, piebilstot, ka drīzāk jārunā esot par neapliekamā minimuma paaugstināšanu.
VL-TB/LNNK politiķis norādīja, ka ir jāpanāk, lai palielinās vidējā, nevis minimālā alga valstī, un tam jānotiek privātajā sektorā. Patlaban jādomā par citām aktivitātēm, piemēram, par nodarbinātības veicināšanu un jaunu darbavietu radīšanu.
Premjers Valdis Dombrovskis (V) trešdien Latvijas Radio 1 raidījumā Krustpunktā atzina, ka tālāk celt minimālās algas līmeni pagaidām nevarēsim.
Lai gan minimālo algu valdība pakāpeniski ir palielinājusi, un arī krīzes laikā tā palielināta no 180 uz 200 latiem, svarīgi esot vērtēt situāciju, kurā esam salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm, norādīja premjers.
Dombrovskis apstiprināja, ka tālāk celt minimālo algu nevar, jo kaimiņvalstīs tā ir Latvijas līmenī vai pat nedaudz zemāka.
Valdības vadītājs gan arī atzina, ka minimālās algas saņēmēju īpatsvars valstī ir pietiekami liels, jo to patlaban saņem apmēram viena trešdaļa no visiem algu saņēmējiem. Tas norādot uz ''aplokšņu'' problēmu, jo cilvēki izvēlas saņemt algu aploksnēs, tomēr ar algas līmeņa palielināšanu to risināt nevarēs.
Premjers gan uzsvēra, ka ar nākamā gada 1.janvāri plānota darbaspēka nodokļu samazināšana un neapliekamā minimuma palielināšana.