Politologa ieskatā, Staķis, saprotot, ka viņam nebūs vairākuma atbalsta, pieņēmis šādu lēmumu, lai nepieļautu krišanu neuzticības balsojumā. Savukārt, ja Staķim būtu iespēja saglabāt amatu, viņš līdz pēdējam darītu visu iespējamo, lai to saglabātu.
"Rīgas mēra amats ir ietekmīgs, lai turpinātu karjeru citos politiskajos līmeņos. Ja cilvēks mēra amatu ir ieņēmis ilgāku laiku, visi saprot, ka viņš ir augstas raudzes politiķis," sacīja Rajevskis.
Viņš pieļāva, ka Rīgas domes Satiksmes departamenta lieta ar trauksmes cēlāja ziņojumu ir "alternatīvā patiesība" - vismaz līdz brīdim, kad tiesībsargājošās iestādes teiks savu vārdu, jo citādāk ir sarežģīti izskaidrot vairākas sakritības.
Rajevska skatījumā, Rīgas dome ir pie varas trīs gadus un tieši satiksmes jomā ir novērojama kustība, piemēram, pār Brasas tiltu uz Dziesmu un deju svētku laiku kursē tramvajs, ir atvērts Sarkandaugavas pārvads. Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (JV) varēs teikt, ka viņš to ir paveicis, jo rinda ar pabeigtiem projektiem aug. Tas pats, politologa ieskatā, attiecas uz Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvardu Ratnieku (NA/LRA), kurš iepazīstināja ar Uzvaras parka labiekārtošanas koncepciju.
"Visi minētie pasākumi notikuši bez "Progresīvo" pārstāvjiem un Rīgas mēra. Uzliesmojusi greizsirdība, jo viņi nav tikuši pie lentīšu griešanas. Situācijā, kad būvniecības sezona ir pilnbriedā, bet Rīgas domes Satiksmes departaments paliek bez vadības, tiešā veidā ir klupināšana," sprieda politologs.
Taujāts, vai notikumi Rīgas domē nav saistīti ar situāciju Saeimā, kurā arī notiek mēģinājumi pārbūvēt valdošo koalīciju, Rajevskis vērtēja, ka 30 jaunāko gadu vēsture allaž liecina, ka peripetijām Rīgas domē nav bijušas ciešas saistības ar valdības stabilitāti, attiecībām koalīcijā un parlamentā. Tas gan neizslēdz iespēju, ka šī varētu būt pirmā reize, jo, ja "Jaunā vienotība" (JV) tiek arī pie Rīgas mēra amata, tad tas kļūst par vēl vienu JV dienaskārtības jautājumu, kur partija negribētu piedzīvot neveiksmi.
"Runājot par ekonomikas transformāciju un stagnāciju, ir skaidri zināma viena lieta - valsts stagnācija lielā mērā ir saistīta ar Rīgas stagnāciju. Rīga ir tik liela ekonomiskā vienība, kura var "izraut" visu valsti no ekonomiskās stagnācijas, ja tā pareizi attīstās. Rīga stagnē jau 15 gadus, kad pie varas nāca Nils Ušakovs (S). Rīga ir vilkusi uz leju visu valsti," sacīja Rajeviskis, piebilstot, ja nedz Valmiera, nedz Liepāja, nedz arī citas pilsētas, kuras veiksmīgi attīstās, nevar kompensēt to lielumu, kāda ir Rīga.
Politologs atzīmēja, ka notiekošajam Rīgas domē nebūs tiešas ietekmes uz JV attiecībām ar "Progresīvajiem" Saeimā.
LETA jau rakstīja, ka galvenais iemesls, kādēļ Staķis nolēmis atkāpties no amata, ir tas, ka viņš vairs nevarot uzņemties atbildību par Rīgas domes lēmumiem, šodien preses konferencē savu rīcību skaidroja politiķis.
Staķa skatījumā, viņa bijušie koalīcijas partneri - JV, Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība un "Kods Rīgai" - faktiski esot izveidojuši citu vairākumu kopā ar "Saskaņu" un "Gods kalpot Rīgai" un lēmumus pieņemot citos kabinetos, nevis kopā ar "Par/Progresīvo" (PP) frakciju.
Tam apliecinājums esot balsojums par jaunas izmeklēšanas komisijas izveidi iespējamo pārkāpumu izmeklēšanai Satiksmes departamentā, kurā bijušie koalīcijas partneri esot balsojuši kopā ar "Saskaņu". Līdz ar to Rīgas mērs vairs nevarot uzņemties atbildību par domes lēmumiem un nolēmis atkāpties.
Staķis informēja, ka nolēmis atkāpties tikai no mēra amata, bet deputāta mandātu viņš nenoliks. Pēc amata zaudēšanas viņš turpināšot strādāt "Par/Progresīvie" frakcijā. Uz jautājumu, vai viņš varētu turpināt strādāt šādā pašā koalīcijā, bet kā ierindas deputāts, Staķis norādīja, ka pagaidām nevar uz šo jautājumu atbildēt, bet "pēc pašreizējām sajūtām" viņš to tomēr nevarētu.
Rīgas mērs atkārtoti apgalvoja, ka viens no galvenajiem principiem darbā Rīgas domē viņam esot godīga pārvaldība, kas izpaužas kā atklāti konkursi, profesionāļi kapitālsabiedrību vadībā, nulles tolerance pret izšķērdību, korupciju vai politiskajiem ielikteņiem.
Taču koalīcijas partneri esot mēģinājuši dalīt ietekmju sfēras ar noteikumu, ka citi tajās neiejaucas. Piemēram, vicemērs Ratnieks esot gribējis gūt ietekmi pār uzņēmumu "Rīgas nami". Šādam pārvaldības modelim Staķis nevarot piekrist. Tāds modelis esot bijis iepriekšējās domēs, kad ietekmju sfēras tika sadalītas starp "Saskaņu" un "Gods kalpot Rīgai". Tas esot novedis pie korupcijas un Rīgas domes darbinieku politiskas ietekmēšanas.
Kā pēc preses konferences žurnālistiem apgalvoja PP frakcijas vadītājs Mārtiņš Kossovičs, frakcija vēl neesot lēmusi par turpmāko darbu domē un iespējamo sadarbību ar citām frakcijām.
Viņš domā, ka iepriekšējās vēlēšanās deputāti ievēlēti ar citu mandātu. "Mēs veiksmīgi apkarojām azartspēļu lobiju, vērsāmies pret būvniecības karteli. Taču ceļu būves kartelis iedeva dunci vicemēram Vilnim Ķirsim, ar ko viņš iedūra Rīgas mēram mugurā," izteicās Kossovičs.
Kā ziņots, 16.jūnijā ar Rīgas pilsētas izpilddirektora Jāņa Langes rīkojumu uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku no amata atstādināti Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods un Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieks Andrejs Urtāns.
Amatpersonas atstādinātas pēc trauksmes cēlēja ziņojuma saņemšanas un tam sekojošas dienesta pārbaudes. Pārbaudes laikā esot konstatēti būtiski pārkāpumi, kas liecina par prettiesisku un nesaimniecisku rīcību departamenta veiktajos ielu asfalta seguma atjaunošanas darbos.
Šis jautājums izgaismojis nesaskaņas starp koalīcijas partneriem JV un "Par/Progresīvie", pusēm atšķiroties viedokļiem, kam būtu jāizmeklē iespējamie pārkāpumi.
29.jūnijā pēc vairāku stundu ilgiem strīdiem un pārmetumiem Rīgas dome atbalstīja JV rosināto lēmumprojektu par jaunas komisijas izveidi iespējamo pārkāpumu izmeklēšanai Satiksmes departamentā. Debates bija tik asas, ka atsevišķi deputāti pieļāva, ka šīs nesaskaņas var izraisīt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas.
JV iesniegtais un domes atbalstītais lēmumprojekts paredz uzdot Rīgas pilsētas izpilddirektoram disciplinārlietas izmeklētāju Rīgas pilsētas izpilddirektora padomnieku Māri Knoku aizstāt ar disciplinārlietu izskatīšanas komisiju. Komisijā plānots iekļaut amatpersonas no Rīgas domes centrālās administrācijas, proti, Juridiskās pārvaldes, Pilsētas attīstības departamenta un Dokumentu vadības un domes atbalsta pārvaldes.
Lai nodrošinātu procesa caurskatāmību, komisijai ar domes lēmumu plānots uzdot savā darbā kā novērotājus ar padomdevēja tiesībām piesaistīt pārstāvjus no Satiksmes ministrijas, biedrības "Sabiedrība par atklātību - Delna", Latvijas Būvinženieru savienības, Rīgas apkaimju alianses.
JV vērsa uzmanību uz to, ka, pārbaudi uzticot Rīgas domes izpilddirektora Jāņa Langes biroja darbiniekiem, pastāv interešu konflikta risks. To rada apstāklis, ka no amata atstādinātajām Satiksmes departamenta amatpersonām šī gada aprīlī ar izpilddirektora rīkojumu uzdots ceļu un pievedceļu seguma atjaunošanas darbus veikt ceļu uzturēšanas līgumu ietvaros, kas citā izpilddirektora rīkojumā, kas izdots šī gada jūnijā par disciplinārlietas uzsākšanu, atzīti par saimnieciski neizdevīgiem.