Politoloģe Iveta Kažoka uzskata, ka bijušajiem politiķiem atgriezties Saeimā bez citu, pie varas esošo politiķu atbalsta, nav iespējams. "Pēdējais piemērs bija Ivars Godmanis, kurš nebūtu ievēlēts Saeimā un kļuvis par premjeru, ja nebūtu Latviajs Pirmās partijas atbalsta. Visu pārējo veco politiķu atgriešanās ir izgāzusies," teica I.Kažoka. Politoloģe aicināja atsaukt atmiņā neveiksmīgo Andra Šķēles atgriešanos.
Runājot par Einara Repšes iespējamo atgriešanos politikā, viņa uzsvēra – visticamāk, viņa partija nepārvarētu 5% barjeru Saeimas vēlēšanās. Viņa domā, ka ne visi spēj izvērtēt esošo situāciju un saprast, ka popularitāte nebūs mūžīga. "Jā, viņi ir atpazīstami, bet ne visi ar plus zīmi," uzskata politoloģe. I.Kažoka uzsvēra, ka, lai gan sabiedrība ir mainījusies, tās pieprasījums pēc jaunām, tomēr atpazīstamām "sejām" politikā ir saglabājies.
"Repše, Šķēle un citi politiķi, kuri bija aktīvi 90. gados un mazliet vēlāk, tomēr neapmierina to vajadzību pēc jaunām sejām," sacīja eksperte. Viņasprāt, "ap vienu cilvēku" ir ļoti grūti izveidot partiju. "Izņēmums varētu būt Inguna Sudraba, un arī tādēļ, ka iepriekš nav darbojusies politikā," sacīja I.Kažoka. Viņa uzskata, ka E.Repše izsauc "polarizētu reakciju", tādēļ, viņasprāt, viņam atkal iekļūt politiķu aprindās ir niecīgas izredzes. "Latvijā politiķi to apzinās," sacīja I.Kažoka. "Tas ir iemesls, kādēļ Aivars Lembergs nedevās kandidēt, jo saprata, ka Zaļo un zemnieku savienībai nepalielinās atbalstu. Ir daļa cilvēku, kuri viņu atbalsta, bet kopumā tas nepalīdzētu," domā politoloģe.
Arī politologs Jānis Kapustāns ir skeptisks par veco politiķu atgriešanos pie varas, jo "divreiz vienā un tajā pašā upē nevar iekāpt". "Piemēram, Repšem jau bija iespēja vadīt valsti, viņš varēja sevi pierādīt. Diez vai kaut ko jaunu viņš piedāvās. Labāk, lai nāk jauni cilvēki," sacīja politologs. Viņš norādīja, ka E.Repšes solis ir drīzāk traktējams kā spēka politika, interešu bīdīšana.
"Es domāju, ka ir atsevišķi, jauni cilvēki, kuri var mēģināt iet politikā, un viens otrs sekmīgi darboties. Protams, maz ticams, ka viņi ko kardināli mainītu. Jauniem jābūt, bet būtu labi, ja blakus būtu pieredzējuši politiķi, lai būtu mijiedarbība, lai nebūtu kādu pārsteigumu. Neviens neapšauba, ka politikā nepieciešamas jaunas un modernas lietas, bet vajadzīga arī stabilitāte un prognozējamība," teica politologs.
Par jaunajiem politiķiem Saeimā – Neatkarīgo deputātu grupas deputātiem – J.Kapustāns izteicās kā par "tumšo zirdziņu". Viņš norādīja, ka ir viens līderis, tomēr par pārējiem deputātiem viņam nekas nav zināms. Šie politiķi tomēr sevi parādījuši "ar mīnus zīmi", jo kā jauni ienāca politikā, "mainīja visu par 180 grādiem". "Tā nav stabila politika," teica J.Kapustāns.
Politologs Ivars Ījabs uzskata, ka "Latvijas sabiedrības specifika ir tā, ka vēlētājam daudz vieglāk ir pieņemt jaunu cilvēku, kurš uz skatuves parādītos ar skaistām, mirdzošām acīm un "iztaisītos" par mesiju. Tas būtu daudz ērtāk, nekā pieredzējušam politiķim, kurš vēlas atgriezties".
Viņš atzina, ka līdzšinējie atgriešanās piemēri "pirmā līmeņa politiķiem" lielākoties bijuši neveiksmīgi. "Pirmā līmeņa politiķiem, kāds ir Repše, tā varētu būt grūta atgriešanās, jo Latvijā sabiedrība tic tam, ka viņus labāk varētu pārvaldīt cilvēki ar zilām acīm un godīgiem tekstiem, nevis jebkurš pieredzējis politiķis," teica I.Ījabs. "Zatlera reformu partijas piemērs ir klasisks – ievilina cilvēkus, kuri pat tuvumā politikai nav bijuši," sacīja politologs. Viņaprāt, "otrā līmeņa" politiķiem jeb "pakausī pūtējiem" politikā nav grūtības atgriezties, piemēram, Romualdam Ražukam. Lai iekļūtu vadošos amatos politikā, vecajiem politiķiem nāksies aktīvi strādāt. "Tas saistīts ar latviešu "vidējo vēlētāju", Veidenbauma vārdiem runājot, kurš ilgojas pēc kaut kā cēla un nezināma," skaidroja I.Ījabs. Viņš sacīja, ka latviešu vēlētājam cilvēka pieredze politikā nav faktors, ko izvērtēt. "Vēlēšanu rezultāti parāda, ka Latvijā vēlētājam nepatīk neordināras personības. Ja paskatāmies, kas "izlidoja", tās nebija kūtri pelēkas personības – Sarmīte Ēlerte, Aigars Štokenbergs. Tika sabalsota kaudze cilvēku, kuri nevienam nav zināmi. Tā ir demokrātijas specifika kopumā – cilvēki balso par vidusmēra cilvēkiem. Tas pats Dzintars Ābiķis – jauks cilvēks, kurš politikā ir ilgdzīvotājs, bet par spilgtu politiķi viņu noteikti nevar nosaukt," teica I.Ījabs.
I.Ījabs, runājot par jaunu cilvēku ienākšanu politikā, sacīja, ka "jābūt normālai vielmaiņai – jābūt mehānismam, kā atbrīvoties un uzņemt jaunus cilvēkus". Viņš sacīja, ka tā ir partiju problēma, jo tām pašām jāgatavo savi "kadri" jauniešu organizācijās, bet Latvijā "tas nestrādā". "ZRP pierāda – vieglāk "uzcirst" jaunu partiju ar jaunu nosaukumu. ZRP ir 22 mandāti bez politiskās pieredzes. Mani diezgan mulsina, ka Latvijā politikā ienāk cilvēki, kuri ne tikai nav bijuši tuvumā politikai, bet arī tādi, kuriem pat interese nav bijusi. Tas visvairāk krīt uz nerviem," sacīja I.Ījabs. Viņš atzina, ka tikai Nacionālajai apvienībai un Saskaņas centram ir pilnvērtīgas jauniešu organizācijas jeb "treniņnometnes", kur sagatavo jaunos politiķus, bet "viss, kas ir pa vidu, ir nejauši salasītas kompānijas". Viņš arī piebilda, ka jaunieši šādās organizācijās redz, ka politiskajās aprindās var iekļūt vieglāk, nekā izejot šo ilgo organizācijas procesu.
Politologs teica, ka par jaunajiem politiķiem, kuri tikuši pie varas, ir par agru spriest. "ZRP vispār nav partija, bet flešmobs. Lielākā daļa vispār nav sapratuši, kur atrodas. Ir, protams, profesionāli un intelektuāli cilvēki, piemēram, Vjačeslavs Dombrovskis, kurš nešaubīgi ir viens no labākajiem ekonomistiem Latvijā," teica politologs.
I.Ījabs domā, ka latviešiem vieglāk pieņemt politikā "neredzētas sejas", kuras pauž godpilnus tekstus, jo vienai daļai mediju politiķu reputācijas graušana ir "dienišķā maize". "Ja visu laiku lasa un skatās TV un to dzird, tad agri vai vēlu jebkuru politiķi uzskata par pēdējo nelieti," sacīja politologs.