Saeimas Nacionālās drošības komisija un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija uzklausījusi drošības iestāžu ziņojumus saistībā ar Saeimā izskatāmajiem Kredītiestāžu likuma grozījumiem un saņemtā informācija liecina, ka šis likumprojekts varētu būt virzīts Parex bankas bijušo akcionāru labā, liecina Db.lv rīcībā esošā informācija. «Mēs saņēmām visai skaidru informāciju, no kurienes tam kājas aug,» atklāja kāds informēts avots.
Tieši bankas bijušo akcionāru Valērija Kargina un Viktora Krasovicka interešu aizstāvībai grozījumi, iespējams, iesniegti Saeimā. Lai iepazītos ar riskiem, kas saistīti ar šo grozījumu apstiprināšanu, ceturtdien komisija bija aicinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un drošības iestāžu pārstāvjus. DB neoficiāli kļuvis zināms, ka deputāti sēdē guvuši apstiprinājumu, ka minētā likuma grozījumus iniciējuši tieši bijušie Parex akcionāri.
Risks saistīts ar likumprojektā piedāvāto normu, ka bankai mainot īpašniekus, tai jāgūst FKTK atļauja, jāatbilst visām prasībām, kas noteiktas kredītiestādēm, kā arī darbības plāns tuvākajiem trīs gadiem. Ja banka mainīs īpašnieku, tad tiem no FKTK jāsaņem piekrišana par būtiskas līdzdalības iegūšanu. Ja FKTK tādu akceptu nedod, tad jaunie īpašnieki nevar izmantot balsstiesības. Vēl lielāks risks ir saistīts ar to, ka banka pēc restrukturizācijas, visticamāk, nespēj pildīt kapitāla pietiekamības un arī likviditātes prasības - lai tās izpildītu, būs nepieciešama papildu naudas injekcija, bet pretējā gadījumā jāierosina bankas maksātnespēja, kuras gadījumā savukārt zaudētāji var būt gan akcionāri, gan subordiētā kapitāla aizdevēji, tostarp bijušie bankas akcionāri. Tas dod pamatu tiesāties.
Iepriekš intervijā laikrakstam Dienas Bizness V. Kargins norādīja: «Līdz ar plāna akceptēšanu par Parex sadalīšanu divās kredītiestādēs, mūsu ar valdību parakstītais līgums faktiski tiek lauzts. Šobrīd mēs par šo tēmu esam uzsākuši pārrunu procesu ar pašreizējo Parex bankas vadību, un, ja mums neizdosies vienoties, esam gatavi iet uz tiesu."
J. Urbanoviča portālam Diena.lv pirmie vārdi par komisijas sēdē pausto bija īsi: "Muļķības tās ir." Viņš pieļauj, ka bijušajiem akcionāriem ir idejas, kuras tie ir pauduši apvienības biedriem, "bet ideja frakcijā pie mums ir rūpīgi iztirzāta un mēs meklējam formulu, kura neļautu vēl vienu afēru Parex bankā". "Mēs neko vairāk neesam iniciējuši kā vien atklātību šajā restrukturizācijas procesā," uzsver J. Urbanovičs.
Deputāti aicināja FKTK un drošības iestāžu pārstāvjus sniegt informāciju tādēļ, ka publiskajā telpā saistībā ar tiem izplatīta visai pretrunīga informācija. Saeimas Budžeta komisija, kam šie grozījumi ir nodoti izskatīšanai, jau divkārt ir atlikusi lemšanu par to noraidīšanu vai akceptēšanu, jo pirms tam deputāti slēgtā sēdē vēlas iepazīties ar valdības apstiprināto Parex restrukturizācijas plānu.
Diskusijā Budžeta komisijā Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis ļāva noprast, ka, pieņemot grozījumus, tiktu apturēts bankas restrukturizācijas plāns, jo Parex «sliktā» daļa šādas prasības nespētu pildīt.