"Ir nepārprotami skaidrs, ka iegūt budžetu līdz 2016.gada 1.janvārim ir neiespējami," preses konferencē atzina finanšu ministrs Luišs Albukerki, piebilstot, ka tas spiedis valdību izšķirties par "virkni pasākumu, lai novērstu finansiālo katastrofu".
Taču valdības apstiprinātajam likumprojektam nepieciešams arī atbalsts parlamentā, kurā vairākumu kontrolē kreisās partijas, kas iestājas par taupības pasākumu atcelšanu.
Lai iegrožotu budžeta deficītu, valdība izlēmusi saglabāt papildus nodokli, ar kuru apliktas algas, taču, lai nomierinātu parlamentāriešus, tas tiks samazināts gandrīz par vienu procentpunktu.
Premjerministra Pedro Pasuša-Koelju vadītā koalīcija nolēmusi saglabāt arī civildienesta ierēdņu algu samazinājumu, vienlaikus samazinot arī iemaksas pensiju fondā.
"Ja šie pasākumi netiks īstenoti, valstij 2016.gadā draud 1,5 miljardus eiro liels iztrūkums," norādīja Albukerki.
Lai gan centriski labējā koalīcija uzvarēja 4.oktobrī notikušajās vēlēšanās, tā zaudēja parlamentāro vairākumu parlamentā, ko bija baudījusi kopš 2011.gada, un šobrīd valdība kontrolē tikai 107 no 230 deputātu balsīm.
Opozīcijā esošie sociālisti, kas vēlēšanās ierindojās otrajā vietā, cer valdību gāzt, sadarbojoties ar parlamentā pārstāvētajām kreiso ekstrēmistu partijām.
Pasušs-Koelju parlamentu ar sava kabineta programmu iepazīstinās 9.novembrī, taču sociālisti un citas kreisās partijas, kam parlamentā kopumā ir 122 vietas, draudējušas nākamajā dienā paredzētajā balsojumā to noraidīt, tādējādi automātiski izraisot valdības krišanu.