Sākot sēdi, premjers uzsvēra, ka šāda padome ir labs formāts, kas ļauj diskutēt par sabiedrībā aktuāliem jautājumiem, un NVO kā viedokļa līderiem noteiktās jomās ir lietderīgi nepastarpināti piedalīties šādās diskusijās. Viens no patlaban aktuālākajiem jautājumiem sabiedrībā ir Latvijas gaidāmā pievienošanās eirozonai no 2014.gada. Tāpēc viņš vēlas kliedēt sabiedrībā izskanējušos mītus saistībā ar eiro ieviešanu.
Sākotnēji premjers informēja par Māstrihtas kritērijiem - kādi tie ir un ka Latvija tos jau izpilda kopš pagājušā gada rudens.
Runājot par mītu, kas saistīts ar Latvijas monetārās neatkarības zaudēšanu, premjers apstiprināja, ka jau patlaban varētu teikt, ka Latvijas monetārā politika tik neatkarīga nav, jo lats ir piesaistīts eiro kursam. Turklāt eirozonā monetāro politiku nosaka Eiropas Centrālā banka.
Kritika arī tiekot saņemta par gaidāmajām saistībām, proti, 325 miljonu eiro (228 miljonu latu) ieskaitīšana fondā, kas domāts aizdevuma izsniegšanai tām dalībvalstīm, kuras nonākušas finansiālās grūtībās. Viņš atgādināja, ka arī pirms dažiem gadiem pati Latvija atradās šādā situācijā, kad bija nepieciešams starptautiskais aizdevums. "Ļoti gribētu cerēt, ka Latvija nebūs starp šīm valstīm, bet iepriekšējā pieredze liecina, ka varētu arī būt," sacīja valdības vadītājs, uzsverot, ka šī nauda ir kā apdrošināšanas izmaksas.
Tāpat nepamatots ir apgalvojums par iespējamu cenu celšanos pēc eiro ieviešanas. Dombrovskis pieminēja Igaunijas piemēru, kur cenas nav cēlušās. Savukārt apgalvojumi, ka Igaunijā siltumenerģijas tarifi ir cēlušies tieši tāpēc, ka ir ieviests eiro, neizturot kritiku. "Mums arī ir siltuma tarifi pieauguši, bet mēs neesam pievienojušies eirozonai," teica Dombrovskis.
Daudz ir izskanējuši apgalvojumi, ka eirozona drīz sabruks un pievienošanās eirozonai ir kā pēdējā biļete uz Titāniku. Tomēr premjers uzsvēra, ka eirozona no krīzes iznāks spēcīgāka, nekā tā bija, ieejot tajā. Un patiesībai neatbilst apgalvojumi, ka citas jaunās Eiropas Savienības dalībvalstis nevēlas iestāties eirozonā, - šo apgalvojumu apgāž Polijas plāni eiro ieviest 2017.gadā.
Pēc premjera uzrunas arī pētījumu centra Providus pārstāve Dace Akule turpināja diskusiju par izskanējušajiem mītiem, aicinot apzināties, ka ne tikai valdībai un ministriem būtu jāstāsta par ieguvumiem un jācenšas apgāzt mītus, bet arī pašām NVO ir jāizglītojas un jāizvērš šis skaidrošanas darbs. Pieminot aizbildinājumu, ka zaudēsim skaisto latu, viņa uzsvēra, ka skaistās lietas var izmantot arī citur, citos dizaina objektos.
Iespēju iepazīstināt ar senioru viedokli par eiro ieviešanu Latvijā sēdē izmantoja arī Rīgas aktīvo senioru alianses Rasa pārstāve Terēzija Mackare. Viņa stāstīja, ka organizācijā regulāri notiek diskusijas par eiro ieviešanas ieguvumiem un mīnusiem, kā arī ir plānotas plašākas nacionāla mēroga sanāksmes un pieredzes apmaiņa ar Igaunijas senioriem. Runājot par emocionālajiem argumentiem, viņa uzsvēra, ka runas par to, ka vairs nebūs skaistā lata, var nolikt pie malas. "Arī uz eiro būs redzama tautā sauktā Milda un Latvijas dabas skati," noteica pensionāre.
Savukārt organizācijas Eiropas kustība Latvijā viceprezidents Valdis Lokenbahs aicināja apzināties, ka pievienošanās eiro ir nonākšana jaunā posmā un ir jāsāk ļoti nopietni rīkoties, lai paši sagatavotu sevi eiro ieviešanai.
Uzklausot NVO pārstāvju teikto, Dombrovskis arī atzina, ka pie eiro ieviešanas praktiskajiem aspektiem ir ļoti nopietni jāstrādā un maksimāli būtu jāņem vērā uzņēmēju viedoklis, gatavojoties eiro ieviešanai. Tāpat arī viņš aicināja NVO pārstāvjus kā viedokļa līderus runāt par jautājumiem, kas saistīti ar eiro, un rīkot diskusijas par neskaidriem jautājumiem. "Ceru, ka kopīgiem spēkiem izdosies pāreju nodrošināt pietiekami sekmīgi, un tautsaimniecība no tā iegūs," rezumēja valdības vadītājs.