Bičkovičs ir sniedzis par sevi nepatiesas ziņas, taču spēkā esoši spriedumi ļaujot secināt, ka tas nebūtu pamats pilsonības zaudēšanai. Prokuratūras lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams, līdz ar Bičkoviča pilsonības lietai pielikts punkts, norādīja raidījumā.
Prokuratūra ir secinājusi, ka 1992.gada decembra iesniegums ar Bičkoviča parakstu pilsoņa pases saņemšanai satur nepatiesas ziņas – viņa vecmāmiņa nekad nav bijusi pilsone un tādējādi pamats arī Bičkovičam kļūt par pilsoni tobrīd nav bijis. Tomēr divus gadus vēlāk pieņemtais Ogres rajona tiesas spriedums, ar kuru par likumīgu Bičkoviča vectēvu tiek atzīts Latvijas pilsonis nevis Polijas pavalstnieks. Šis fakts padarījis I.Bičkoviču par likumīgu Latvijas Republikas pilsoni, stāstīja Nekā personīga.
I.Bičkovičam neko nevarot pārmest, jo iesniegumu pases saņemšanai rakstīja māte. Arī tiesas spriedumi, ar kuriem krietni pēc likumā atļautā laika, par Bičkoviča vectēvu atzīta cita persona nekā dokumentos minēts iepriekš, neesot vērtējami, jo iestājies noilgums.
Nekā personīga noskaidroja, ka prokuratūra pabeigusi vērtēt, vai Tieslietu ministrija rīkojās likumīgi, pārņemot I.Bičkoviča pārbaudes lietu no Naturalizācijas pārvaldes. Konstatēts, ka ministrija kā pārraugoša iestāde bija tiesīga to darīt, taču likums prasa par to pieņemt lēmumu. Tā vietā Tieslietu ministrija par atbildīgo nosauca jauno Naturalizācijas pārvaldes priekšnieku.