Iepriekš jau vēstīts - valdības rīkojums ļautu A.Šleseram piederošajā zemes gabalā, kāpu aizsargjoslā Jūrmalā, veikt meža transformāciju. Tas nozīmētu 76 koku izciršanu kāpu aizsargjoslā, lai A.Šlesers varētu sākt būvēt grezni iecerēto savrupnama kompleksu - villu ar skatu uz jūru, baseinu un tenisa kortiem.
JAB informē, ka minēto koku vidū ir 28 priedes. Biedrība uzskata, ka koku iznīcināšana kāpu aizsargjoslā gandrīz
hektāra platībā nav samērojama ar vienas ģimenes privāto vajadzību
apmierināšanu. Uz to savā vēstulē Zemkopības ministrijai par šī zemes
gabala apbūvēšanu janvāra sākumā norādījusi arī Vides ministrija, ziņo JAB.
Biedrība norāda, ka 2003.gadā sniegts biotopu vērtējums,
kurā atzīts, ka zemesgabalā atrodas izcila vecuma priežu audze, bioloģiski un ainaviski vērtīgas ir vecās, resnās priedes. Secināts, ka turpmākajā
teritorijas apsaimniekošanā nav pieļaujama priežu izciršana. Tāpat atzīts, ka uz kāpas aug bioloģiski veca priežu audze, kuras vecums ir 185
gadi. Priedes ir pietiekoši resnas, lai atsevišķi vai kopā ar līdzīgiem
kokiem sniegtu patvērumu dzīvotspējīgām biotopu sugām.
Lielrīgas reģionālā vides pārvalde 2006.gada tehniskajos noteikumos atzinusi, ka "pieļaujama atsevišķu koku izciršana, saglabājot visus vērtīgos kokus", norāda JAB. Arī Jūrmalas pilsētas būvvalde 2008.gadā plānošanas un arhitektūras uzdevumā norādījusi, ka būvniecību paredzēt bez vērtīgo koku izciršanas.
Savukārt Jūrmalas Vides aizsardzības nodaļas 2009.gada
februāra tehniskie noteikumi nosaka "saglabāt zemesgabalā augošos
vērtīgos kokus un dabisko zemsedzi, jaunbūves plānot nojaucamo būvju
vietā", vērš uzmanību JAB.
Organizācija gan arī norāda, ka Vides pārraudzības valsts birojs ir atteicis zemesgabalam piemērot ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, bet Rīgas reģionālā virsmežniecība 2009.gada 17.jūnijā ir izdevusi atļauju nocirst 76 kokus. Arī A.Šlesers sarunā ar jūrmalniekiem vairākkārt norādījis uz visu darbību likumisko pamatu.
"Šāda visatļautība un klaja nevēlēšanās saudzēt unikālo pilsētas dabu par spīti daudzu jūrmalnieku lūgumam veicina to, ka plaisa starp Latvijas sabiedrību un varas eliti turpina paplašināties," paziņojumā norāda biedrība. Pēc tās norādītā, pat "padomju okupācijas 50 gados kempinga mājiņas iebūvēja starp kokiem un simtgadīgās priedes varēja noturēties līdz 21.gadsimta sākumam, lai neatkarīgajā Latvijā tiktu "likumīgi" nocirstas".
Iepriekš izskanēja bažas, ka A.Šlesera piemēram var sekot citi bagātnieki, kas Jūrmalā kāpu aizsargjoslā nopirkuši lielus zemes gabalus.