Kā CVK
locekļiem paskaidroja G.Kusiņš, referenduma oponentu atsaukšanās uz Satversmes 73.pantu nav
korekta, jo tas aizliedz nodot tautas nobalsošanai tikai valsts
budžetu, nevis likumprojektus, kas skar budžetu. G.Kusiņš teica, ka Satversmes 73. pants tautas
nobalsošanai aizliedz nodot valsts budžetu. Turklāt jebkura tautas nobalsošana skar budžetu, norādīja Juridiskā biroja
vadītājs.
Tautas nobalsošanā vēlētājiem būs jāatbild uz jautājumu „Vai jūs esat par likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” pieņemšanu?”. Iespējamie atbilžu varianti būs „Par” un „Pret”.
A.Cimdars pastāstīja, ka referendums valstij izmaksās
ap 2,1 miljoniem latu. Pirms lēmuma pieņemšanas par otrā referenduma
datumu izskanēja aicinājums abus referendumus rīkot vienā dienā, tā
ietaupot valsts līdzekļus. Taču CVK priekšsēdētājs norādīja, ka
komisija steidza nosaukt pirmā referenduma
datumu, jo tas esot nepieciešams ārzemēs mītošo vēlētāju
interesēs. "Turklāt Latvijas likumi neparedz referendumu uzkrāšanu,
tāpēc nobalsošanai jānotiek uzreiz, kad izlemts par jautājuma nodošanu
referendumam," viņš teica.
A.Cimdars
nevarēja prognozēt vēlētāju aktivitāti, taču norādīja, ka pastāv
uzskati, ka "vasaras referendumi nolemti neveiksmei". A.Cimdars gan
atgādināja, ka iepriekš tautas nobalsošana par Pensiju likuma
grozījumiem ir notikusi 1999.gada novembrī, taču iedzīvotāju aktivitāte
arī tad ir bijusi visai zema un tautas nobalsošanā nebija kvoruma.
Lai likumprojekts iegūtu likuma spēku, tautas nobalsošanā jāpiedalās vismaz 453 730 vēlētājiem jeb pusei no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un vairākumam jābalso par likumprojekta pieņemšanu.
Ceturtdien
Saeimas balsojumā likumprojekts tika noraidīts. Kā galveno argumentu
pret grozījumiem oponenti minējuši netaisnību pret citiem sociālo
pabalstu saņēmējiem un sociālās sistēmas sagraušanu. Savukārt attiecībā
uz iespēju jautājumu nodot tautas nobalsošanai līdz šim visbiežāk
izskanējusi versija grozījumus apstrīdēt Satversmes tiesā kā
neatbilstošus pamatlikumam. Proti, Satversmes 73.pantā teikts, ka
"tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu".
Pensiju likuma grozījumi paredz, ka minimālā pensija pašreizējo nepilno Ls 50 vietā strauji pieaug, sasniedzot vismaz Ls 135 mēnesī. Vispirms izmaiņas virzīja Pensionāru un senioru partija, tad pievienojās arī sabiedriskā organizācija Sabiedrība citai politikai, valsts rīkotajā parakstu vākšana vairāk nekā 177 000 cilvēku parakstījās par šo iniciatīvu. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (TP) ceturtdien deputātus aicināja grozījumus neatbalstīt. Tie prasītu milzu papildu finansējumu, kas strauji noplicinātu sociālo budžetu, satricinot visu sociālo sistēmu. Turklāt gan Saeima, gan valdība jau esot spērusi soļus pensionāru dzīves uzlabošanas virzienā.
Līdz ar šodienas CVK lēmumu, augustā notiks divas tautas nobalsošanas - 2.augustā būs referendums par Satversmes grozījumiem.