"Valdība mānija pati sevi, ka vieglāk tiksim cauri un kaut kadā veidā kāds onkulis iedos naudiņu mums aiz žēluma. Tā bija valdības takstiska kļūda, un mēs zaudējām laiku," trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" atzina Repše.
"Es sev nevaru piedot, ka, lai gan es sapratu situāciju, taču es uz 500 miljonu latu samazinājumu kategoriski neuzstāju. Es sevi vainoju, ka kategoriskāk valdībā neuzstāju uz samazinājuma īstenošanu," teica finanšu ministrs.
Viņš atzina, ka, ja valdība jau pirms vairākiem mēnešiem būtu apzinājusies patieso situāciju, nebūtu cerējuši uz "tikšanu vieglāk cauri" un samazinājusi izdevumus par 500 miljoniem latu, situācija būtu krasi atšķirīga.
Repše arī uzsvēra, ka Latvijā ir ļoti dārga izglītības un sociālā sistēma. Latvija sociālajām vajadzībām tērē 13,5% no IKP, lai gan pat bagātākās valstis šīm vajadzībām tērē vien 10% no IKP. Tāpat Latvija vairs nevar atļauties uzturēt vienu skolotāju uz septiņiem skolēniem.
Viņaprāt, šobrīd Latvija ir "dziļakājā krīzes punktā", taču Repše esot optimistisks par Latvijas izredzēm izkļūt no krīzes. Priekšnoteikumi tam ir šogad izdevumu samazinājums par 500 miljoniem latu un tāds pats samazinājums nākamajos gados.
Valdība 8.jūnijā panāca vienošanos ar sociālajiem partneriem un koalīcijas partijām, ka, iesniedzot priekšlikumus budžeta izdevumu samazinājumam otrajam lasījumam Saeimā, kopumā samazinās valsts tēriņus par 500 miljoniem latu. Pirmdien arī panākta vienošanās, ka visas koalīcijas partijas atbalstīs budžeta grozījumus otrajā lasījumā.
Saeima 4.jūnijā pirmajā lasījumā apstiprināja grozījumus šā gada budžetā, kas paredz deficītu 9,2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), paredzot, ka Latvijas tautsaimniecības kritums šogad būs 18%. Saeima budžeta grozījumus otrajā lasījumā plāno apstiprināt 17.jūnijā, bet sākt skatīt sēdē 12.jūnijā.