„Šobrīd atsevišķās valstīs ar lielākiem finanšu resursiem iezīmējas pieaugošs ekonomiskais protekcionisms nacionālā līmenī, taču tādējādi, nonākot pretrunā ar Eiropas solidaritātes principu, nav iespējams panākt globālās krīzes rezultatīvu risinājumu. Nedrīkst novērtēt par zemu arī ekonomiskās krīzes ģeopolitiskās sekas,” Latvijas puses viedokli paudis ārlietu ministrs M.Riekstiņš.
Neformālās tikšanās laikā ar Igaunijas un Lietuvas ārlietu ministriem, Latvijas ārlietu ministrs arī uzsvēris, ka Baltijas-Zviedrijas starpsavienojumu plāna jautājums nedrīkst tikt politizēts un svarīgākais princips ir vienota un integrēta Baltijas enerģētikas tirgus izveide. „Jautājums par to, vai Baltijas-Zviedrijas starpsavienojuma projektam ir jābūt uz Latviju vai Lietuvu nav lemjams politiķu, bet gan ekspertu līmenī. Tādēļ jo īpaši svarīgs ir darba grupas izvērtējums un atzinums, kas sagaidāms līdz šī gada jūlijam.”