Viņš vērsa uzmanību, ka diskusijās par Latvijas ārpolitikas mērķiem un uzdevumiem joprojām pastāv pretēji uzskati.
"Ir tie, kuri Latviju uzskata par vārtrūmi, tiltu vai pieturvietu ceļā uz Krieviju, un ir tie, kuri Latviju redz kā pilntiesīgu Rietumu sistēmas daļu ar tai raksturīgo pārliecību par demokrātiskas un tiesiskas valsts vērtībām. Tās ir savstarpēji izslēdzošas koncepcijas," pauda Rinkēvičs.
Ministrs atgādināja, ka kopš valsts dibināšanas Latvijas ārpolitikas mērķis ir bijis nemainīgs - neatkarības nodrošināšana. Viņš akcentēja, ka mūsu ārpolitika arī turpmāk iestāsies par spēcīgu Eiropas Savienību un NATO, starptautiskā tiesiskuma stiprināšanu un iedzīvotāju labklājības paaugstināšanu.
"Pasaule ir un būs pārsteigumu pilna. Bieži vien esam nokļuvuši pretrunu plosītu ģeopolitisku izvēļu priekšā," norādīja Rinkēvičs, kā piemērus minot Jeruzālemes statusu, Irānas kodolvienošanās un vienošanos klimata jautājumos.
Kā sacīja ministrs, lai gan visi vēlētos redzēt starptautiskās attiecības kā meistarīgu šaha partiju, bieži vien tā atgādina spēli Cirks, kur karstasinīga retorika, spēlētāju paviršība vai neveiksmīga metamo kauliņu summa var novest pie stihiska iznākuma.
Kā ziņots, pirmās Saeimas debates par Latvijas ārpolitikas jautājumiem notika 2011.gada 27.janvārī. Ja nav priekšlikumu vai prasību par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, ārlietu debates tiek rīkotas Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas dienai - 26.janvārim - tuvākajā Saeimas sēdē.
ļuļa
Hūgo Vācietis >no barikād vācietis
Zobs Kaulā