Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Rinkēvičs: Šobrīd nekas neliecina, ka Latvijas pamatintereses Brexit sarunās būtu apdraudētas

Patlaban nekas neliecina par to, ka kāda no Latvijas pamatinteresēm Brexit sarunās par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) būtu apdraudēta, aģentūrai LETA norādīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība).

Ministrs pirmdien Briselē piedalījās Vispārējo lietu padomē, kā arī Vispārējo lietu padomē 50.panta formātā. Vispārējo lietu padomes 50.panta formāta sanāksmē ES sarunvedis Mišels Barnjē informēja dalībvalstis par līdz šim paveikto Brexit sarunās. Tāpat tika apspriesta arī Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas runa Florencē, kurā viņa rosināja iesviest divu gadu pārejas periodu pēc tam, kad Lielbritānija būs izstājusies no ES.

"Gan Latvijas un ES dalībvalstu pilsoņu statuss Lielbritānijā, gan britu pilsoņu statuss ES ir joma, kur redzam zināmu progresu. Svarīgi, lai tas, ko Meja teica savā runā Florencē, tiktu piedāvāts arī kā oficiāla britu pozīcija. Ja šajās sarunās gan par finanšu noregulējumu, kas ir britu iemaksas ES budžetā, gan par pilsoņu statusu, gan īpašām problēmām, kas jārisina Īrijas kontekstā, līdz oktobrim Eiropadomē būs panākts pietiekams progress, varētu cerēt, ka, iespējams, tiks noslēgta tā saucamā pirmā fāze un uzsākta nākamā," skaidroja Rinkēvičs.

Viņš uzsvēra, ka no šīs padomes sēdes ir pāragri secināt, ka sarunas ir nonākušas punktā, kad varētu teikt, ka šķiršanās jautājumi ir atrisināti. Ministrs atgādināja, ka Latvijas pamatintereses pirmajā sarunu fāzē ir Latvijas pilsoņu statuss un iemaksa, kas Lielbritānijai jāveic ES budžetā, jo tas tieši skar Latvijas finanses. Savukārt otrajā fāzē Latvijas pamatintereses būs jaunās tirdzniecības attiecības un Lielbritānijas loma Eiropas ārlietu un drošības politikā.

"Sarunas, tajā daļā, kur runa ir par naudu, ir visnotaļ grūtas. Padome pauda pilnu atbalstu līdzšinējai sarunvežu pozīcijai un vēlreiz tika uzsvērts, ka visas 27 dalībvalstis ir vienotas, un, ka gaidām risinājumu pilsoņu, finanšu iemaksu un Īrijas jautājumā, lai ķertos pie nākotnes attiecību veidošanas," sacīja Rinkēvičs.

Savukārt Vispārējo lietu padomē norisinājusies neformāla domu apmaiņa par Eiropas Parlamenta (EP) 2019.gada vēlēšanām. Diskusijas dalībniekiem bijuši dažādi viedokļi par EP deputātu vietu skaitu un to dalījumu pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES. Rinkēvičs norādīja, ka šobrīd EP ir 750 deputātu vietas un viena EP prezidenta vieta, savukārt Lielbritānijai no šī skaita atvēlētas 73 deputātu vietas, un viedokļi dalās par to, vai šīs vietas būtu jāsaglabā vai nē.

"Ir dažādi viedokļi - ir grupa, kas uzskata, ka, Lielbritānijai aizejot, ir jāsaglabā visas 750 deputātu vietas, bet tad attiecīgi šīs 73 vietas jāpārdala.

Latvija uzskata -, ja samazinās ES, tad jāsamazinās arī EP. Tas būtu labs signāls parādīt, ka EP kļūst efektīvāks.

Par šo jautājumu vēl būs diskusijas, tāpat kā par EP vēlēšanu kārtību, jo atklāts ir jautājums par ievēlēšanas barjeru un citiem jautājumiem," skaidroja ministrs.

Rinkēvičs vērsa uzmanību, ka neizbēgami tuvojas gan EP, gan Eiropas Komisijas (EK) mandāta beigas, tādēļ daudz tika diskutēts, kuras būtu tās jomas, kurām jāpievērš uzmanība, runājot par regulām un direktīvām. Ministrs uzsvēris, ka vēlētos, lai EP un EK strādā pie digitālā tirgus attīstības. Tāpat viņš sagaida, ka jaunajā EK priekšlikumā nākamajam finanšu periodam no 2020 līdz 2027.gadam būtu adekvāti atspoguļotas Latvijas intereses - kohēzijas un lauksaimniecības politika. "Uzskatām, ka tas ir būtiski, lai veicinātu mūsu dzīves līmeņa izlīdzināšanos ar vidējo ES līmeni," piebilda ministrs.

Tāpat pārrunāts sensitīvs jautājums, ko virza vairākas ES dalībvalstis, piemēram, Francija, par sociālo dimensiju un darbinieku nodarbināšanas direktīvu, kurā ietverti priekšlikumi padarīt šo direktīvu daudz stingrāku. Rinkēvičs vērsa uzmanību, ka tas ievērojami ietekmētu Latvijas uzņēmumu, sevišķi transporta jomā, darbību.

"Šo jautājumu arī divpusēji apspriedu ar Francijas Eiropas lietu ministri un teicu, ka neredzu iespēju piemērot tādus noteikumus, par ko iestājas vairākas valstis, kas ir, ka Latvijas uzņēmumi mūsu cilvēkiem maksā tādas pašas algas, kādas tiek maksātas Vācijā, Francijā vai Zviedrijā nodarbinātajiem, jo tas savā ziņā būtu pretrunā ar kolektīviem principiem, piemēram, brīva darbaspēka kustībā," norādīja ministrs.

Jau ziņots, ka pirms nākamā Brexit sarunu raunda ES pirmdien pastiprinājusi spiedienu uz Lielbritāniju, brīdinot, ka britu premjerministrei paliek arvien mazāk laika vienošanās panākšanai.

Pirmdien Briselē Barnjē un viņa komanda tiksies ar Lielbritānijas pārstāvjiem, lai sāktu nākamo Brexit sarunu raundu, kas ilgs četras dienas.

Meja piektdien ierosināja iesviest divu gadu pārejas periodu pēc tam, kad viņas vadītā valsts būs izstājusies no ES. Pārejas posmā Lielbritānija, skatoties plašā mērogā, principā saglabātu esošās attiecības ar Briseli, norādīja Meja.

Taču ES vēlas no Mejas konkrētus priekšlikumus, ne tikai vispārējus solījumus.

Top komentāri

Neesmu robots
N
Kad iet runa par Latviju, tas ir domāts Latvija kā valsts vai Latvija kā tas iedzīvotāji? Ja otrais, tad jāiebilst, ka cilvēkiem, kas zaudējuši jebkādu cerību normāli dzīvot Latvijā vairs nebūs iespēju doties prom uz Lielbritāniju. Tāpēc teiktu, ka pamatintereses tomēr ir apdraudētas.
Brexit 666
B
Galvenais lai anāls nebūtu apdraudēts, tas tomēr svarīgāks par BRĪVO un NETKARĪGO Latvijas Republiku.
Priecīgs Paskaidrojums
P
Anglija izstājas no ES, jo turpinot tur palikt, tā zaude suverenitāti par labu tādiem ka Klaudijam Junkeram un Rimkēvičam, abi atbalstītāji ES pārveidošanā par Eiropas Savienības Valstim. Arī Francijas Premjērs Ministrs Makarons (Makrons) ir par Francijs ieklaušanu šādā ESV. Es gan par Intermārium atjaunošanu, kādu mēģināja Polis Pilsudskis un atbalstīja Latvijas sūtnis Maskavā Kārlis Ozols 1920 gados. Rsimkēviču vispārīgi ir vajadzīgs papurināt aiz ausīm.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas