Rosina pasludināt 23.augustu par atceres dienu ES

Ierosme pasludināt Ribentropa–Molotova pakta parakstīšanas datumu par piemiņas dienu visā ES radās publiskās noklausīšanās laikā Eiropas Komisijā aprīļa sākumā. Pieaicinot ekspertus no virknes ES valstu, EK līmenī tika runāts par to, kā uzlabot eiropiešu zināšanas un izpratni par visiem 20.gadsimta Eiropas totalitāro režīmu noziegumiem. EK noklausīšanos bija spiesta rīkot, jo tā iepriekš bija lēmušas ES valstu valdības. Noklausīšanās noslēgumā pieņemtajā paziņojumā arī tika mudināts izveidot starptautisku institūtu, kura uzdevums būtu dokumentēt un pētīt totalitārā komunisma politiskos, tiesiskos un vēsturiskos aspektus. Tika arī rosināts izveidot Briselē Dzelzs priekškara muzeju un uzcelt pieminekli totalitārā komunisma upuru piemiņai. Mudināts arī pasludināt 23.augustu par atceres dienu visā Eiropā. Tā kā no EK sekoja piesardzīga attieksme pret šīm iniciatīvām, vairāki EP deputāti ir sākuši citus variantus šo ideju īstenošanai. "Šis varētu būts viens no ceļiem, kā sākt šo projektu," saka eiroparlamentāriete Inese Vaidere. Viņa atzīst, ka grūtības varētu radīt puses no 785 EP deputātu parakstu savākšana, kas ir jāizdara līdz septembrim. Ja nepieciešamais balsu skaits tiks savākts, deklarācija tiks iesniegta Eiropas Padomei un EK, kam būs jānāk klajā ar savu vērtējumu šai iniciatīvai. Jāpiebilst, ka līdz šim Austrumeiropas politiķu mēģinājumi panākt to, ka staļinisma noziegumi tiek pielīdzināti nacistu pastrādātajiem, ir saskārušies ar grūtībām. "Ja pirms pieciem gadījumiem šī salīdzinājumi raisīja sašutumu, tad tagad pat [Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Hans Gerts] Poterings par to runā," optimistiski noskaņots ir A.Kušķis.