Rungainis: Kukuļdošanas prakse valsts iepirkumos mazinās

Turklāt arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbība patlaban zināmā mērā esot paralizēta.Korupcijas turpmākai izskaušanai, viņaprāt, valstij ir jāpalielina pārskatāmība, bet korupcijas apkarotājiem jāturpina labi darboties.Rungainis atgādināja, ka kukuļņemšana un došana nav raksturīga protestantu valstīm un arī Ziemeļvalstīm, pie kurām pieskaitāma arī Latvija. Rungaiņa vērtējumā, korupcijas tradīcijas Latvijā ir saistītas ar mūsu vēsturisko atrašanos PSRS, kuras bloka valstīs korupcija ir dziļāka un arī ar nopietnākām saknēm. Tāpēc viņš pieņem, ka, turpinoties paaudžu nomaiņa, kukuļdošana Latvijā samazināsies.Vienlaikus viņš arī neizslēdza, ka korupcijas izplatību Latvijā nosaka nabadzība un konkurētspējas trūkums, tāpēc viņš pauda cerību, ka arvien vairāk biznesa kultūras izpratnē attālināsimies no lielā austrumu kaimiņa un vienlaikus spēsim atrast veidu, kā kļūt pārtikušākiem."Cilvēka dabā ir būt grēcīgam, un nekad nepanāksim nulles līmeņa korupciju. Vienmēr riski pastāvēs, īpaši tur, kur nebūs caurspīdīgs process un pareizi kadru atlases procesi," sacīja Rungainis.Taujāts, kā korupcijas riskus valsts pārvaldē ietekmē politiķiem pietuvināto personu virzīšana valsts uzņēmumu valdēs, Rungainis norādīja, ka šajā gadījumā kļūda bija likvidēt uzņēmumu padomes, jo uzraudzības institūcija esot nepieciešama.Investīciju baņķieris uzskata, ka valsts uzņēmumu padomēs ir pieļaujama politisko spēku pārstāvniecība, taču vienlaikus tajās jābūt arī neatkarīgiem pārstāvjiem, kas pārstāv akadēmisko vidi, uzņēmējus vai ārvalstu ekspertus. "Padomju likvidēšana bija kļūda, jo ieguvām lielāko politisko angažētību valdēs," teica eksperts."Tur, kur sanāk šaurs politiķu loks, ņemot vērā politisko partiju finansēšanas modeli, ir lieli riski un vilinājums," secināja Rungainis.