SAB preses sekretāre Baiba Rāta-Saliņa aģentūrai BNS paskaidroja, ka birojs bija saņēmis iesniegumu ar lūgumu izvērtēt Bičkoviča atbilstību speciālās atļaujas darbam ar valsts noslēpumu saņemšanai un ir atkārtoti iepazinies ar Bičkoviča personas pārbaudes lietu.
Izvērtējot personas atbilstību likuma "Par valsts noslēpumu" prasībām, valsts drošības iestādes iegūst informāciju no dažādām valsts institūcijām, kurām attiecīgās informācijas uzkrāšanas funkcija noteikta ar likumu, skaidroja Rāta-Saliņa.
Likumā paredzēts, ka pieeju valsts noslēpumam atļauts izsniegt vienīgi Latvijas pilsoņiem. Bičkoviča pilsonības esamību apliecina Iedzīvotāju reģistra informācija, kurā Bičkovičs reģistrēts kā Latvijas pilsonis.
Latvijas pilsonības atņemšanu regulē vairāki normatīvie akti, un atbilstoši tiem materiālu sagatavošana un pieteikuma iesniegšana tiesā par pilsonības atņemšanu ir Naturalizācijas pārvaldes kompetencē. Demokrātiskā valstī valsts drošības iestādes darbojas valsts pārvaldes un likuma ietvaros un nedublē citu valsts pārvaldes funkcijas realizējošu institūciju darbu, skaidroja SAB pārstāve.
Viņa arī atgādina, ka ne Naturalizācijas pārvalde, ne to pārraugošā Tieslietu ministrija nav saskatījušas pamatu vērsties tiesā, lai apšaubītu Bičkoviča pilsonības iegūšanas likumību.
Bijušās valsts amatpersonas publiski paustais viedoklis par šaubām par Bičkoviča pilsonības iegūšanas likumību neveido tiesisku pamatu, lai Bičkovičam anulētu pieeju valsts noslēpumam.
Tikmēr premjers saņēmis no tieslietu ministra paskaidrojumus par Bičkoviča lietu un tuvāko dienu laikā izlems par tālāko rīcību.
Jau ziņots, ka toreizējais NP priekšnieka pienākumu izpildītājs Ēriks Baranovskis nolēma atcelt iepriekšējās vadītājas Eiženijas Aldermanes rīkojumu par prasības iesniegšanu tiesā par pilsonības atņemšanu un vienlaikus pārbaudes lietu izbeidza.
SAB jau pērn nolēma izsniegt Bičkovičam pielaidi valsts noslēpumam uz pieciem gadiem līdz līmenim "slepeni" ieskaitot. Toreiz tika pārbaudīta Bičkoviča iespējamā saistība ar VDK. Izvērtējot pārbaudes materiālus kopumā, tika noskaidrots, ka Bičkovičs nav bijis Latvijas PSR VDK aģents, līdz ar to nebija šķēršļu viņam kā toreizējam Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidātam izsniegt pielaidi valsts noslēpumam.