Pārējās frakcijām balsojot par, pret lēmuma projekta pieņemšanu balsoja visi klātesošie "Stabilitātei!" frakcijas deputāti.
Pirms lēmums pieņemšanas parlamentārieši iesaistījās aptuveni stundu garās debatēs. Nacionālās apvienības (NA) politiķis Rihards Kols pauda, ka lēmuma saturs ir pašsaprotams, vienlaikus norādot, ka tas ir nepieciešams, lai parlaments savos lēmumos būtu konsekvents, lai deklarācijām sekotu darbības un lai pēc inerces viss nenotiktu kā "pa vecam".
Savukārt "Stabilitātei!" līderis Aleksejs Rosļikovs lēmuma projektu nosauca par populistisku un pauda, ka parlamentam ir svarīgi kara laikā saglabāt iespēju aizsargāt to iedzīvotāju tiesības, kuriem Krievijā vai Baltkrievijā atrodas ģimenes locekļi, bizness un citas saistības.
Partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) frakcijas priekšsēdētājs Ainārs Šlesers atzīmēja, ka LPV atbalstīs minēto lēmuma projektu, taču, kad karš būs beidzies un kad Krievijā būs tāda politiskā vadība, ar kuru Rietumu pasaule veiks dialogu, tad arī Latvijai kā Krievijas kaimiņvalstij vajadzēšot atjaunot sadarbību ar to. Politiķis uzskata, ka Latvija nav tā valsts, kas var ietekmēt kara iznākumu, bet ir jāuzticas Eiropas Savienības (ES) un NATO partneriem. Vienlaikus Šlesers aicināja deputātus ieklausīties arī "alternatīvajos viedokļos", kas izskan no Krievijas, jo agresora valsts iedzīvotāji kopumā neesot Latvijas ienaidnieki.
Saeimas deputāts Hosams Abu Meri (JV) pauda pārsteigumu, ka "Stabilitātei!" deputāti vēl debatē par šī nosacījuma pieņemšanu. Politiķis uzsvēra, ka nevar iedomāties situāciju, ka viņam būtu jāspiež roka Krievijas parlamenta deputātiem, kuri balsojuši par to, lai Krievijas armija nogalina nevainīgus cilvēkus Ukrainā, kuri balsojuši par karu un iznīcību.
Atbildot uz kolēģu teikto, Abu Meri uzsvēra, ka lēmums nav vērsts pret tiem Krievijas iedzīvotājiem vai Latvijas krieviem, kuri ir pret karu.
Ārlietu ministrs, Saeimas deputāts Edgars Rinkēvičs (JV) uzsvēra, ka Krievija un Baltkrievija veic agresiju pret Ukrainu, ko akceptējis ne tikai Putins un Lukašenko, bet arī Krievijas un Baltkrievijas parlaments, balsojot par starptautisko tiesību pārkāpšanu.
Rinkēvičs vaicāja Rosļikovam par viņa izteikumiem, - ar kuriem Krievijas pārstāvjiem "Stabilitātei!" politiķis plāno sadarboties, -, vai ar tiem, kuri tiks tiesāti starptautiskā tiesā par veiktajiem noziegumiem, vai tiem, kuri atrodas sankciju sarakstā.
Kols lēmuma projektu Saeimas tribībē aizstāvēja otro reizi, iesakot Rosļikovam aicināt savus vēlētājus nedoties uz Krieviju un Baltkrieviju, jo esot daudz un dažādu risku, kas var apdraudēt viņu drošību - piemēram, agresora valstu vara ceļotājus var censties vervēt vai padarīt par ķīlniekiem. Tāpat viņš atbildēja Šlesera teiktajam par sadarbības atjaunošanu pēc kara beigām, paužot, ka kara noslēgums nenozīmēšot visu sankciju apturēšanu. NA politiķis atzīmēja, ka viņš "nedemonizē" visu Krievijas sabiedrību, reizē norādot, ka atbalsts režīma politikai un agresijai iedzīvotāju vidū ir ļoti augsts.
Iepriekš parlamentā ir pastāvējušas deputātu interešu grupas, kurās tikusi atbalstīta Krievijas pilsoniskā sabiedrība, sacīja Kols, aicinot Rosļikovu un Šleseru tās veidot arī 14.Saeimas sasaukumā, lai komunicētu un sadarbotos ar demokrātiju atbalstošiem iedzīvotājiem Krievijā un Baltkrievijā. Šādus formātus vajadzētu veicināt un stiprināt, lai pārmaiņas šajās valstīs notiktu no iekšpuses, pauda politiķis.
Partijas "Progresīvie" parlamentāriete Skaidrīte Ābrama pauda pārsteigumu par debašu garumu un "populisma un tukšvārdības" daudzumu par jautājumu, kurš viņai šķietot pašsaprotams. "Nekāda sadarbība, atbalsts un deputātu darba grupas nav iespējamas," uzsvēra politiķe, norādot, ka lēmuma pieņemšana ir skaidrs signāls, ka parlamenta līmenī sadarbība nenotiks.
Arī deputāts Oļegs Burovs (LPV) pauda atbalstu lēmuma projektam, sakot, ka Krievija ir agresors, bet Baltkrievija - sadarbojas ar agresoru, un abās valstīs ir absolūti nedemokrātisks režīms. "Šo valstu parlamenti ir "kabatas parlamenti", un viņi dara absolūti visu to, ko viņiem stāsta kā viens, tā otrs diktators," atzīmēja politiķis. Tomēr būtu jādomā par diskusiju iespējām ar tiem Krievijas pilsoņiem, kas plāno atteikties no savas pilsonības vai gaida "jauno Krieviju".
Politiķis Andris Sprūds sacīja, ka, kamēr Ukrainas iedzīvotāji mirst, Saeima provizoriski runā par sadarbības grupu veidošanu ar Krievijas un Baltkrievijas parlamentiem. Krievija realizē agresiju pret Ukrainu, Baltkrievija ir protektorāta valsts, no kuras teritorijas arī tiek realizēta agresija pret Ukrainu. Pirms mēneša Krievijas parlaments vienbalsīgi ir atzinis okupēto teritoriju aneksiju Krievijas Federācijā. Viņš arī ironiski pauda, ka, neskaitot raķetes, Krievija sūta un eksportē "vienu no savām labākajām precēm" - korupciju - un aicināja to Latvijā novērst. Tāpat būtu jānovērš propaganda un tās iespējas, stiprinot informatīvo telpu.
Politiķi skaidro, ka šāds lēmums pieņemts, jo ar starptautiskajām tiesībām, normām un demokrātiskajām vērtībām nav savienojama deputātu grupu veidošana sadarbības veicināšanai ar Krievijas un Baltkrievijas parlamentiem, kamēr abas valstis nav izbeigušas starptautisko tiesību pārkāpumus attiecībā uz Ukrainu, izvedusi savus bruņotos spēkus no tās teritorijas, pilnībā atjaunojusi Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti atbilstoši starptautisko tiesību prasībām, kā arī pilnībā atlīdzinājusi Ukrainai par izdarītajiem tiesību pārkāpumiem.
Lēmumprojektu iesniedza deputāti Rihards Kols (NA), Edgars Rinkēvičs (JV), Viktors Valainis (ZZS), Edgars Tavars (AS), Raivis Dzintars (NA), Kaspars Briškens (P), Augusts Brigmanis (ZZS), Māris Kučinskis (AS), Agnese Krasta (JV), Jānis Dombrava (NA) un Atis Švinka (P).
Ziņa papildināta