Oktobrī Latvija eksportēja preces 1,81 miljarda eiro apmērā, bet importēja par 2,1 miljardu eiro.
Salīdzinājumā ar 2024. gada oktobri ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 46,5 % līdz 46,3 %. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.
Šā gada desmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 35,82 miljardus eiro – par 1 998,2 milj. eiro jeb 5,9 % vairāk nekā 2024. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 16,4 miljardus eiro (pieaugums par 682,1 milj. eiro jeb 4,3 %), bet importa – 19,41 miljardu eiro (pieaugums par 1 316,1 milj. eiro jeb 7,3 %).
Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2025. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2024. gada oktobri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 3,2 % lielāka, bet importa vērtība par 3,9 %. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība pieauga par 0,7 %, bet importa vērtība samazinājās par 1,5 %.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2025. gada oktobrī, salīdzinot ar 2024. gada oktobri:
* minerālproduktu eksports lielāks par 24,5 milj. eiro jeb 17,4 %;
* satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports lielāks par 23,7 milj. eiro jeb 27,2 %;
* mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports lielāks par 19,3 milj. eiro jeb 7,4 %;
* pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 18,9 milj. eiro jeb 10,2 %;
* augu valsts produktu eksports mazāks par 41,3 milj. eiro jeb 25,5 %.
Svarīgākās izmaiņas importā 2025. gada oktobrī, salīdzinot ar 2024. gada oktobri:
* mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports lielāks par 74,1 milj. eiro jeb 19,8 %;
* satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports lielāks par 13,7 milj. eiro jeb 6,9 %;
* pārtikas rūpniecības ražojumu imports lielāks par 13,6 milj. eiro jeb 7,1 %;
* augu valsts produktu imports lielāks par 12,7 milj. eiro jeb 14,8 %;
* minerālproduktu imports mazāks par 31,2 milj. eiro jeb 11,1 %.
Oktobrī svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (18,4 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (11 %), Vācija (6,6 %) un Apvienotā Karaliste (5,9 %). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (20,5 % no importa kopapjoma), Vācija (12,6 %), Polija (11,2 %) un Igaunija (10,4 %).
Eksports uz Amerikas Savienotajām Valstīm 2025. gada oktobrī, salīdzinot ar 2024. gada oktobri, samazinājās par 5 % un bija 43,9 milj. eiro. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja koka un tā izstrādājumu; kokogles eksporta kritums par 3,5 milj. eiro jeb 24,9 %. Imports no Amerikas Savienotajām Valstīm pieauga 6,5 reizes un bija 63,7 milj. eiro. Importa pieaugumu visvairāk ietekmēja mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu importa pieaugums par 35,6 milj. eiro.
Sauszemes transporta līdzekļu, to daļu eksporta kāpumu 2025. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2024. gada oktobri visvairāk ietekmēja vieglo automobiļu eksporta pieaugums par 12,6 milj. eiro jeb 32,9 %. Savukārt graudaugu produktu eksporta samazinājumu visvairāk ietekmēja kviešu un kviešu un rudzu maisījuma eksporta kritums par 23 milj. eiro jeb 28,5 %.
Elektroierīču un elektroiekārtu importa kāpumu 2025. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2024. gada oktobri visvairāk ietekmēja automātslēdžu importa pieaugums par 16,1 milj. eiro. Savukārt koka un tā izstrādājumu, kokogles importa samazinājumu visvairāk ietekmēja koksnes granulu importa kritums par 5,6 milj. eiro jeb 78,3 %.
2025. gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 121 partnervalsti, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 50 valstīm.
2025. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2024. gada oktobri Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā pieauga par 3 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā samazinājās par 0,6 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 0,3 procentpunktiem, bet importā par 1,2 procentpunktiem.
2025. gada oktobrī, salīdzinot ar 2024. gada oktobri, eksports uz Krievijas Federāciju pieauga par 1,5 % un veidoja 99 milj. eiro. Pieaugumu visvairāk ietekmēja pārtikas rūpniecības ražojumu eksporta kāpums par 7,6 milj. eiro. Tomēr bija vērojams eksporta samazinājums tādām preču grupām kā tekstilmateriāliem un tekstilizstrādājumiem (-5,6 milj. eiro) un ādai, kažokādai un to izstrādājumiem (-0,7 milj. eiro). Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksports uz Krievijas Federācijas pieauga par 14,3 %, to ietekmēja pārtikas rūpniecības ražojumu eksporta pieaugums par 19,6 milj. eiro.
Imports 2025. gada oktobrī, salīdzinot ar 2024. gada oktobri, no Krievijas Federācijas samazinājās par 85,4 % un veidoja 3,8 milj. eiro. Importa samazinājumu galvenokārt ietekmēja minerālproduktu importa kritums par 19,9 milj. eiro.
Eksports uz Ukrainu samazinājās par 12,8 % un bija 29,5 milj. eiro. Kritumu galvenokārt ietekmēja satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksporta samazinājums par 1 milj. eiro jeb 68,5 %. Imports no Ukrainas samazinājās par 25,6 % un bija 20,2 milj. eiro. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu importa kritums par 5,2 milj. eiro jeb 59,9 %.
Eksports uz Baltkrieviju pieauga par 27,4 % un bija 14,1 milj. eiro. Pieaugumu galvenokārt ietekmēja optisko ierīču un aparātu, pulksteņu, mūzikas instrumentu eksporta pieaugums par 2,3 milj. eiro. Imports no Baltkrievijas samazinājās par 34,8 % un bija 4,3 milj. eiro. Importa samazinājumu no Baltkrievijas visvairāk ietekmēja dzīvnieku vai augu tauku un eļļu importa samazinājums par 3 milj. eiro. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, imports no Baltkrievijas pieauga par 30,3 %, to ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu importa pieaugums par 0,9 milj. eiro.