Vējonis vēstulē par izmaiņām atbildīgajai Cilvēktiesību komisijai iepriekš bija kritiski vērtējis to, ka likuma grozījumos otrajā lasījumā ar likuma normas spēku bija iecerēts nostiprināt principu, ka atsevišķos gadījumos bērnu labākās intereses ir uzaugt nevis ģimeniskā vidē, bet gan bērnu aprūpes iestādē.
Šodien Saeima uzklausīja prezidenta iebildumus un atbalstīja problemātiskās normas izslēgšanu no likumprojekta.
Vēstulē Cilvēktiesību komisijai valsts augstākā amatpersona bija uzsvērusi, ka atbilstoši ANO Bērnu tiesību konvencijai vispāratzīts ir princips, ka bērnu pilnvērtīgai un harmoniskai attīstībai vislabvēlīgākā vide ir ģimene.
Tāpat prezidents vērsa uzmanību, ka jau pašlaik tiesību aizsardzības likuma normas paredz, ka bērnam primāri tiek nodrošināta iespēja augt pie aizbildņa vai audžuģimenē un ārpusģimenes aprūpi bērnu aprūpes iestādē nodrošina tikai tad, ja aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē nav piemērota konkrētam bērnam.
Prezidents aicināja pielikt visas pūles, lai augstāk minētais likuma princips tiktu pilnvērtīgi iedzīvināts. Likumprojekta normās būtu vēlams rast tādus risinājumus, kas paātrina šīs normas pilnīgu piemērošanu praksē, nevis to attālina, pauda valsts augstākā amatpersona.
Šodien pieņemtie grozījumi ir saistīti arī ar citiem jautājumiem. Ar tiem tiek uzdots Ministru kabinetam (MK) izstrādāt noteikumus par institūciju sadarbību bērnu tiesību jautājumos. Komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK) iepriekš skaidroja, ka līdz šim konstatēta situācija, ka iestādes nereti īsti neizprot, kādai jābūt darbību secībai, ja tiek uzzināts par kādu bērnu tiesību pārkāpumu.
Laizāne norādīja, ka līdz vasarai MK būs jāizstrādā minētie noteikumi par to, kādā veidā institūcijām būtu jāsadarbojas bērnu tiesību pārkāpumu gadījumā.