Beidzot izpildvara mēģinās pieņemt vienotu plānu par piekrastes teritoriju attīstību (Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnes). Kā izrādās, joprojām dzīvojam situācijā, kad normatīvajos aktos nemaz nav noteikts kūrorta statuss, kad piekrastes josla ir valsts īpašums un juridiski pašvaldību finanšu ieguldīšana cita īpašumā nav pieļaujama, u.c. ačgārnības un pretrunas (kas pēdējā laikā aktualizējas arī saistībā ar pieaugošo interesi par vēja enerģiju). Vēsturiski izveidojies, ka par jūras piekrastes teritorijām atbild visi un neviens, attiecīgi pamatnostādnes varētu būt pareizs solis situācijas labošanā.
Savukārt zinātniekiem tuvojas tas pats vētīšanas «no malas» laiks, ko Izglītības un zinātnes ministrija jau sagatavojusi citai savas atbildības sfērai - augstskolām. Ja valdība akceptēs IZM plānu, tām apmēram 50 institūcijām (kopumā Latvijā reģistrētas apmēram 137 zinātniskas institūcijas), kas saņem valsts finansējumu, nāksies atskaitīties, t.sk. ārvalstu ekspertiem, par savu darbu, turklāt jārēķinās, ka var tikt samazināts atbalstāmo pētniecības virzienu skaits.