Par balsoja labējās koalīcijas, Zaļo un zemnieku savienības, LPP/LC deputāti un TB/LNNK. Pret balsoja gandrīz visi Tautas partijas (TP) deputāti un atsevišķi PCTVL deputāti. Savukārt trīs TP deputāti atturējās – Aija Barča, Valdis Ģīlis, Kārlis Leiškalns. Nebalsoja Saskaņas centra un divi LPP/LC deputāti, viņu vidū arī Inese Šlesere.
Pateicoties opozīcijas deputātu balsīm, iepriekš tika apstiprināts arī lēmums par uzdevumu valdībai parakstīt vienošanās ar aizdevējiem.
Pēc neoficiālas informācijas, LPP/LC atbalstu valdībai svarīgajiem lēmumiem palīdzēja nodrošināt ekspremjers Ivars Godmanis, kurš aicināja frakcijas deputātus atbalstīt aizdevēju programmas turpināšanu. Par LPP/LC atbalstu saruna ar I.Godmani premjeram Valdim Dombrovskim (JL) bijusi jau pirmdien vakarā pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka TP neatbalstīs vadlības vadītāja virzītos dokumentus.
Pēc Saeimas balsojuma, ar kuru finanšu ministram un premjeram ir dotas tiesības parakstīt jauno nodomu vēstuli Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) un saprašanās memorandu ar Eiropas Komisiju (EK), E.Repše atzina: "Esmu gandarīts par rezultātu." Ministrs pauda pārliecību, ka tagad Latvija varēs turpināt iesākto stabilizācijas ceļu, ko nodrošina programmas īstenošana ar starptautiskajiem aizdevējiem, tāpat viņš uzsvēra, ka vairs nepastāv nekādi finansiālie riski, lai valsts varētu jau aprīlī atmaksāt pensionāriem ieturētās pensijas un sākt pensiju izmaksu pilnā apmērā. "Ir pilnīgi droši, ka mums ir pieteikama likviditāte, lai segtu pensiju parādu un maksātu pensijas pilnā apmērā," teica ministrs.
E.Repše arī uzsvēra, ka ir ļoti būtiski turpināt īstenot aizdevējiem solītās vienošanās un īstenot reformas, samazināt budžeta tēriņus nākotnē.
Tāpat ministrs izteica cerību, ka, tā kā šis "ir vēlēšanu gads, visi varēs sacensties ar konstruktīviem piedāvājumiem, kā samazināt deficītu". E.Repše ir arī pārliecināts, ka jau februāra sākumā abi jaunie vienošanos dokumenti saņems attiecīgi EK un SVF valdes atbalstu.
Līdz ar no rīta pieņemto lēmumprojektu, kas uzdeva valdībai parakstīt vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, un
atbalstīto E.Repšes ziņojumu parlamentā vairs nav jālemj par citiem
pilnvarojumiem vai tamlīdzīgiem lēmumiem, kas ļauj valdībai turpināt
īstenot ar aizdevējiem noslēgtās vienošanās. Tiesa, vienošanās ar
aizdevējiem var tikt pārskatītas ik ceturksni vai ik pusgadu, līdz ar
to var prognozēt, ka, vēlākais, vasarā Saeimas darba kārtībā atkal
nonāks jautājums par vienošanos slēgšanu ar aizdevējiem, jo to teksti
var tikt aktualizēti.
(pievienota 5. un pēdējā rindkopa)