Tad uz komisijas sēdi aicinās Kabanovu, lai izjautātu par šo jautājumu.
Ar šādu iesniegumu komisijā vērsusies Nacionālā apvienība (NA). Tās pārstāvis Raivis Dzintars iepriekš sacīja, ka Kabanovs ir pārkāpis deputāta zvērestu, kurā teikts, ka tautas kalps apņemas "būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu".
Atbilstoši Saeimas Kārtības rullim deputātam var izteikt mutvārdu brīdinājumu, kas tiek atzīmēts komisijas protokolā, izteikt rakstveida brīdinājumu vai arī izteikt rakstveida brīdinājumu, paziņojot par to Saeimas sēdē un publicējot lēmumu laikrakstā Latvijas Vēstnesis.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vadītājs Vitālijs Orlovs (Saskaņas centrs) iepriekš norādīja, ka vienīgais juridiskais pierādījums par dalību parakstu vākšanā ir spiedogs pasē. Taču, ja Kabanovs nepiekrīt savu pasi rādīt komisijas deputātiem, citu juridisku pierādījumu dalībai parakstu vākšanā nebūtu. Orlovs šaubījās, kā deputāti šo Kabanova rīcību varēs izvērtēt.
NA pārstāvis Dzintars gan uzsvēra, ka Kabanovs to ir apliecinājis presē, kā arī Kabanovu var aicināt uz sēdi.
"Ir notikusi vēršanās pret valsts simboliem, un tam ir jāpievērš adekvāta uzmanība. Avīzē ir konkrēts citāts, atsauce uz deputāta Kabanova teikto," klāstīja Dzintars.
Iepriekš Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš pastāstīja, ka deputātu Ētikas kodeksā ir sacīts, ka tautas kalps godprātīgi ievēro solījumā pausto.
"Zvērestā deputāts apņemas ievērot Satversmi un likumus, un par to ir atbildība kā jebkuram šīs valsts iedzīvotājam. Paralēli tam, ja persona ir Saeimas deputāts, Ētikas kodeksā ir sacīts, ka deputāts godprātīgi ievēro solījumā pausto apņemšanos. Ja ir šāda lieta, tad mandātu komisija ir tā, kas izskata šādu situāciju. Zvērests ir ceremoniāla lieta, bet soda jau par konkrētu darbību, nevis zvēresta pārkāpumu," paskaidroja Kusiņš.
Savukārt parakstu vākšanas organizētāja Dzimtā valoda publiskā paziņojumā norādījusi, ka NA ir sākusi ļoti bīstamus precedentus Latvijas demokrātijā, vēršoties pret Latvijas pilsoņu Satversmē noteiktajām tiesībām piedalīties parakstu vākšanā par krievu valodu kā otro valsts valodu.
Tā uzsver, ka nacionālisti izmanto savu pārstāvību Saeimā, lai visādā veidā vērstos pret Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotajiem un saviem parlamenta kolēģiem, kas ir parakstījušies vai vēl plāno parakstīties par referenduma rīkošanu krievu valodas jautājumā.
Jau ziņots, ka novembrī Centrālā vēlēšanu komisija vāc parakstus Satversmes grozījumu ierosināšanai par oficiālu divvalodību Latvijā. Līdz 28.novembrim par krievu valodu parakstījušies 130 678 cilvēki, Satversmes grozījumu iesniegšanai Saeimā nepieciešami vēl tikai 11 168 paraksti.
Likumprojekts tiks iesniegts Saeimā, ja parakstu vākšanā to atbalstīs ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 379 vēlētāji. Ja parlaments likumprojektu grozīs vai noraidīs, par grozījumiem Satversmē notiks referendums.