Pilsonības likuma pārejas noteikumu 1.punkts noteic: „Latvijas pilsoņi un viņu pēcnācēji, kuri laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai minēto iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā un šajā laikā naturalizējušies ārvalstīs, saglabā tiesības reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņi un pēc reģistrācijas pilnā apjomā bauda pilsoņa tiesības un pilda pilsoņa pienākumus, ja reģistrācija notiek līdz 1995.gada 1.jūlijam. Ja šīs personas reģistrējas pēc 1995.gada 1.jūlija, tām jāatsakās no citas valsts pilsonības (pavalstniecības).”Lieta ir ierosināta pēc Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta pieteikuma. Tiesas izskatītās lietas būtība bija Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmums par personu atzīšanu par Latvijas Republikas pilsoņiem tikai pēc atteikšanās no citas valsts pilsonības. Latvijas okupācijas laikā šīs personas bija ieguvušas Vācijas pilsonību, taču tām jau iepriekš bija izsniegtas Latvijas Republikas pilsoņu ārzemju pases un šīs personas tika uzņemtas uzskaitē Latvijas sūtniecībā kā Latvijas Republikas pilsoņi. Pieteikuma iesniedzējs citastarp norāda, ka okupācijas laikā Latvijas valsts sūtniecības ārzemēs rīkojās _de iure_ nepārtraukti pastāvošās Latvijas valsts vārdā, un to izdotie lēmumi un veiktās darbības esot spēkā. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka tie Latvijas pilsoņi, kas Latvijas okupācijas laikā ieguva citas valsts pilsonību, esot varējuši paļauties, ka viņiem iegūtā ārvalstu pilsonība tiek atzīta un tās dēļ Latvijas pilsoņa tiesības netiks liegtas.Tādējādi, pēc Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta uzskata, apstrīdētā norma neatbilstot tiesiskās paļāvības principam un valsts nepārtrauktības doktrīnai.
Saskaņā ar Satversmes 1.pantu Latvija ir neatkarīga demokrātiska
republika. Satversmes 2.pants noteic, ka Latvijas valsts suverēnā vara
pieder Latvijas tautai. Savukārt, 1990.gada 4.maija deklarācijas
(Neatkarības deklarācija) preambula citastarp nostiprina Latvijas
valstisko nepārtrauktību.
Saeima ir uzaicināta līdz 2009.gada 23.oktobrim iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2009.gada 23.decembris.