SC arī vērš uzmanību uz publiski pieejamo informāciju par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar bankas restrukturizāciju.
Analizējot informāciju par Parex bankas plānoto restrukturizāciju, SC frakcija ir nonākusi pie secinājuma, ka bankas novešanu līdz maksātnespējai var kvalificēt kā noziedzīgu nodarījumu. "Plašsaziņas līdzekļos tiek publicēta informācija, ka Parex bankas restrukturizācijas rezultātā valsts var pazaudēt vismaz 100 miljonus latu, ko tā jau ieguldījusi bankā. Atgādināšu, ka valsts kopumā Parex bankā ir ieguldījusi 1,5 miljardus eiro Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļu. Pašlaik Parex bankas akcionārs ir valsts, un visām valsts darbībām ir jābūt atbilstošām likumam "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu"," norāda SC frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.
Vēstulē Ģenerālprokuratūrai norādīts, ka jau 2009.gada 16.oktobrī tika uzsākts kriminālprocess par Parex bankas pārņemšanu valsts īpašumā. Lietas ietvaros piecos mēnešos nopratināti aptuveni 40 politiķi un amatpersonas, tomēr optimistiskās prognozes, ka 2010.gada aprīlī lietā būs vismaz kāda skaidrība, nav piepildījušās, savā paziņojumā norāda SC.
Jau vēstīts, ka Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļa pērn oktobrī sāka kriminālprocesu saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem, ko pieļāvušas amatpersonas, gatavojot lēmumus par valsts atbalsta sniegšanu Parex bankai un bankas pārņemšanā. Prokuratūrā arī vērsies bijušais Parex bankas darbinieks Džons Kristmass, kurš norādījis uz virkni aizdomu par iespējamu krāpšanos, līdzdalību naudas atmazgāšanā, nelikumībām kredītu izsniegšanā, riska ierobežojumu pārkāpšanā, aplokšņu algām un draudu izteikšanu laikā no 2002.gada maija līdz 2004.gada oktobrim.
SC iepriekš iesniedza grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas varēja kavēt Parex bankas restrukturizāciju un garantēt bijušo bankas akcionāru noguldījumu drošību vai arī tiesības no valsts piedzīt naudu. Saeimas Budžeta komisija to noraidīja.