Mēs esam atgriezušies 90. gados – gan ekonomiskās attīstības, gan sociālās aizsargātības ziņā. Un pats galvenais – pēc politiskās kultūras līmeņa. Tāpat kā 90. gados, katru reizi, kad toreiz valdošajām labējām partijām vajadzēja novērt uzmanību no kārtējiem pazudušajiem Latvenergo trīs miljoniem, Bankas Baltija krīzes vai pedofilijas skandāla, lietā tika likta nacionālo jautājumu kārts. Politiķi sāka runāt par latviešu interešu aizstāvību un cīņu ar nelatviešiem.
Vienotībai ar Nacionālo apvienību un Zatlera Reformu partiju tagad ir jāatbild par Krājbankas krahu, par darbībām vai bezdarbību, kas novedusi pie krīzes ap airBaltic un konkursā par vilcieniem.
Bet kāpēc par to runāt? Kuru gan interesē tādi sīkumi? Mums taču ir krievu draudi!
Demokrātija un tiesiskums Latvijā tiek piesaukts vietā un nevietā, bet demokrātijas principi lielākoties netiek ievēroti. Īpaši 11. Saeimā, kad vairākums pat nemēģina ieklausīties opozīcija priekslikumos un noraida tos, pat neapspriežot.
Izcilais dzejnieks un sociāldemokrāts Rainis savā laikā teica, ka latviskā Latvijā demokrātija ir visiem. Arī mēs iestājamies par valsti, kurā vairākums neapspiež mazākuma tiesības.
180 000 cilvēku parakstījās par referenduma rīkošanu ne tāpēc, ka viņi ir pret latviešiem vai pret latviešu valodu. Viņi parakstījās tāpēc, ka viņi iestājas pret labējiem politiķiem, kuri tikai pēdējo mēnešu laikā vien vainojami pie krīzēm Krājbankā, airBaltic un ar pasažieru vilcieniem.
Un vēl viņi iestājas pret labējo partiju nacionālo politiku. 180 000 parakstu – tas ir trauksmes signāls: "kaut kas ir jāmaina!". Nepieciešama diskusija, bet brīdis, kad to vajadzēja darīt, diemžēl, ir palaists garām. Tieši Saskaņas centrs mēģināja uzsākt dialogu par problēmām, kuras sasāpējušas Latvijas sabiedrībai. Bet vairākums ar nebijušu augstpratību atteicās pat apspriest Valodas likuma grozījumus, kuru pamatā Eiropas pieredze un Eiropas principi politikai attiecība pret mazākumtautībām.
Saskaņas centrs vienmēr ir iestājies par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, vienlaicīgi aktīvi cīnoties par plašākām tiesībām mazākumtautībām, ieskaitot mazākumtautību valodas statusa ieviešanu Latvijā.
Mēs esam savas valsts patrioti, un mums rūp Latvijas nākotne, jo šī ir zeme, kur dzīvos mūsu bērni un mazbērni. Pēdējo 20 gadu laikā labējie ir pieļāvuši desmitiem kļūdu ekonomikas, finanšu, sociālajā jomā. Drīz visiem kļūs skaidrs, ka viņi ir pieļāvuši arī desmitiem kļūdu nacionālajā politikā.
Tāpēc mēs ceturtdien nepiedalījāmies vairākuma šovā un atstājām Saeimas zāli.