Pasākuma iniciators un Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs, kurš vadīs arī trešdien plānoto diskusiju "1939. gada līgumi starp PSRS un Vāciju: tiesiskās un politiskās sekas", aģentūrai BNS norādīja, ka ideja par šādu tikšanos tapusi, jo ir jāparāda alternatīvas iespējas patlaban valstī esošajai "oficiālajai vēsturei".
"Man šķiet, ka tagad diezgan oficiāla vēsture pastāv," pārdomās dalījās tautas kalps, atsaucoties arī uz Valsts prezidenta kancelejas paspārnē esošās Vēsturnieku komisijas darbu.
"Man liekas, ka ir paralēla vai alternatīva vēsture, ko aicinām izvērtēt. Nekādā gadījumā neuzstājam un neuzspiežam, bet par to vēlamies diskutēt," sacīja Kabanovs, nenoliedzot, ka šai iniciatīvai tomēr ir kāds sakars ar nupat Saeimas pieņemto lēmumu 23.augustu pasludināt par piemiņas dienu, jo šajā datumā 1939.gadā parakstīts tā dēvētais Molotova-Ribentropa pakts.
"Visas lietas ir saistītas. Negribu teikt, ka tiecamies opozīcijā tam, bet rosinām viedokļu apmaiņu," sacīja parlamentārietis, atkārtoti uzsverot, ka uz diskusiju ir aicināti visi interesenti, un paužot cerību, ka arī Vēsturnieku komisijas pārstāvji radīs iespēju to apmeklēt.
Diskusijā aicināti piedalīties vairāki Latvijas vēsturnieki un sabiedriskie darbinieki, kā arī masu mediju pārstāvji.
Kabanovs norādīja, ka uz šo pasākumu aicināts un piekritis piedalīties arī Latvijā jau atpazīstamību guvušais krievu vēsturnieks Aleksandrs Djukovs, kurš ir fonda "Vēsturiskā atmiņa" priekšsēdētājs.
Pārējos iespējamos diskusijas viesus Kabanovs pagaidām atturējās minēt, vien norādot, ka tie būšot gan latviešu, gan krievu eksperti.
Kremļa vēsturnieks Aleksandrs Djukovs plašāku popularitāti guva pēc skandalozā paziņojuma, ka filma "Padomju stāsts" viņam raisījusi vēlmi nogalināt tās režisoru.