Raidījums vēstī, ka blēdība pastrādāta vēl laikā, kad Silovs pildīja Garkalnes novada domes priekšsēdētāja pienākumus. Amatpersona slēpusi pēdas avārijai, ko izraisīja ar dienesta automašīnu. Silovs notikušajā iesaistīja arī sievu, izmānīja apdrošināšanas atlīdzību, bet tagad abi ar dzīvesbiedri nonākuši uz apsūdzēto sola. Pirmajai tiesas sēdei jānotiek jau pēc divām nedēļām, un parlaments ir nebijuša precedenta priekšā - kā tiesāt deputātu, kurš līdz ar nonākšanu Saeimā ieguvis imunitāti.
Silovam saņemt vēlētāju atbalstu Garkalnē 2005.gadā notikušajās pašvaldību vēlēšanās nesagādāja nekādas problēmas. Garkalnes novada domes priekšsēdētāja krēslā viņš nosēdēja ilgi, taču trīs gadus pēc ievēlēšanas sāka parādīties runas par Silova it kā reibumā izraisītu autoavāriju, kura pēdas viņš rūpīgi slēpis.
"Nekā personīga" rīcībā esošā informācija liecina, ka avārija notikusi ar pilnīgi jaunu "Toyota Land Cruiser", ko dome bija iegādājusies par iedzīvotāju naudu – ap 30 tūkstošiem latu. Ar melno jaudīgo džipu brauca galvenokārt Silovs pats, arī liktenīgajā dienā, dodoties mājās Upesciemā no kādām svinībām. Silovam auto neizdevās savaldīt un tas ietriecās kokā. Cieta gan pats Silovs, gan spēkrats. Iespējams, bailes tikt pieķertam, braucot reibumā bija iemesls, kāpēc Silovs apgalvoja, ka avārijas brīdī pie stūres nav sēdējis viņš, bet gan sieva Jeļena. Apdrošinātājs nelabotu auto par savu naudu, ja zinātu, ka sadursmes brīdī to vadījis autovadītājs alkohola reibumā. Aculiecinieki stāsta, ka Silova dzīvesbiedres automašīnā nebija, un viņa ieradusies notikuma vietā īsi pēc notikušā.
Raidījums vēstī, ka sasistā automašīna tika rūpīgi slēpta, un notikušais nebūtu nācis gaismā, ja kāda domes amatpersona "Wess Motors" pagalmā neuzietu un nenofotografētu pamatīgi saskādēto dienesta auto. Silovs bija pratis sarunāt ar auto dīleri un, kamēr auto laboja, vietā brauca tieši ar tādu pašu "Toyota" džipu. Pat numura zīmes bijušās līdzīgas, lai domē neviens blēdīšanos nepamanītu. Skādi novērsa par domes naudu. Vērīgā amatpersona vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, kas konstatēja, ka notikusi krāpšana un pēc piekritības lieta nonāca ekonomikas policijā.
Pagājušā gada 14.jūnijā pret Silovu un viņa sievu prokuratūra sāka kriminālvajāšanu par krāpšanu lielā apmērā.
Lai arī Silovs apgalvo, ka par notikušo informējis Saeimas frakciju, tās vadītājs Jānis Urbanovičs par sava biedra nedienām uzzināja no raidījuma.
Līdz ar iekļūšanu Saeimā, Silovs ieguvis deputāta imunitāti. Lai izdotu deputātu kriminālvajāšanai vai citādai personas brīvības ierobežošanai, Saeimas deputāti tam piekrīt vai nepiekrīt balsojot. Apsūdzību pret Silovu cēla vēl pirms viņš ieguva imunitāti, tomēr vairākums "Nekā personīga" aptaujāto juristu uzskata, ka Saeimai vienalga tagad ir jāizdod Silovs tiesāšanai, tikai jautājums - kādā procedūrā. Ja deputāti izlemtu, ka Silovam tiesas priekšā jāstājas, viņš zaudētu tiesības apmeklēt Saeimas sēdes un saņemtu tikai pusi no atalgojuma.
Krimināllikuma pants, pēc kura deputāts Silovs apsūdzēts, ir smags un paredz cietumsodu no pieciem līdz trīspadsmit gadiem vai arī naudas sodu līdz 27 tūkstošiem latu. Pirmā tiesas sēde nozīmēta jau 26.aprīlī.