"Jau pirmajās valdības veidošanas dienās ir kļuvis skaidrs, ka partijas, kas uzņēmušās valdības veidošanas iniciatīvu, runā tikai par maksimāli lielākas politiskās ietekmes iegūšanu valdībā. Pagaidām nav nācies dzirdēt, ka potenciālie valdības veidotāji runātu par valdības darba principiem un programmu, kā valsti izvest no krīzes," norāda SCP līdzpriekšsēdētājs Aigars Štokenbergs.
SCP pastāv uz Saeimas ārkārtas vēlēšanām un aicina Valsts prezidentu Valdi Zatleru bez vilcināšanās ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu. SCP uzskata, ka pārejas valdībai, pirmkārt, jādefinē darbības principi un jāpublisko savs ekonomiskās krīzes plāns. "Tiem, kas šobrīd veido jauno valdību, nav ekonomikas programmas, kā izvest valsti no dziļās krīzes, kaut arī tas ir vissvarīgākais uzdevums. Acīmredzami valdības veidotājiem daudz būtiskāk ir sadalīt amatus un ietekmes sfēras, nevis sagatavot un iepazīstināt sabiedrību ar plānu, kā izvest valsti no krīzes," uzsver SCP Ekonomikas un finanšu darba grupas vadītājs Egons Liepiņš.
SCP joprojām pastāv uz saviem iepriekš deklarētajiem principiem, kam jābūt par pamatu jaunās valdības veidošanā. Tie ir - aizliegt priekšvēlēšanu reklāmas elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos (televīzijā un radio) un tuvu minimumam ierobežot trešo personu aģitāciju; par KNAB vadītāju apstiprināt Jutu Strīķi, kas vislabāk atbilst šim amatam no visiem pretendētiem; novirzīt būtisku daļu starptautiskā aizdevuma līdzekļu uzņēmējdarbības un lauksaimniecības nozaru stabilizēšanai Latvijā, izmantojot valdības rīcībā esošās struktūras; panākt hipotekāro kredītu pamatsummas atmaksas atlikšanu iedzīvotājiem uz laiku, līdz ekonomikas krīze beigusies; panākt kredītu pamatsummas atlikšanu uzņēmumiem un lauku saimniecībām ne mazāk kā uz vienu gadu un kredītlīgumu nosacījumu nepasliktināšanu, politisko partiju ieceltos pārstāvjus valdēs un padomēs uzņēmumos ar valsts kapitālu aizstāt ar kompetentiem attiecīgās nozares valsts iestāžu darbiniekiem, nepieļaut sevi sakompromitējušo ministru turpmāku darbu valdībā, ieviest progresīvo nodokļu sistēmu - mazāk turīgie maksā mazākus nodokļus, turīgie maksā lielākus nodokļus; samazināt lielās algas valsts pārvaldē un pašvaldībās, nepieļaujot samazinājumu mazajām algām, kas nav lielākas par trīs minimālajām algām; samazināt PVN medikamentiem, zīdaiņu pārtikai, komunālajiem maksājumiem, preses izdevumiem un grāmatām; būtiski samazināt birokrātiski administratīvos ierobežojumus uzņēmējdarbībai ar gada ieņēmumiem līdz 100 000 latiem, dodot iespēju naudas trūkumā nonākušajiem iedzīvotājiem parūpēties par sevi pašiem.