Ministrs komisijas locekļiem skaidroja, ka ministrijas budžetā 248,9 miljoni eiro tiks izlietoti, lai nodrošinātu TM pamatfunkciju nodrošināšanai, savukārt 5,5 miljoni eiro paredzēti ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai. Bordāns norādīja, ka ministrija vēlās orientēties uz to, lai efektīvi tiktu izmantota tieslietu sistēma. Kā aktualitātes ministrs izcēla darbības, kas saistītas ar Moneyval un FinCen ziņojumiem, norādot, ka to esamība ļaus jau šogad izdarīt lielas investīcijas, kuras jau sen bijušas nepieciešamas.
Ministrs arī skaidroja, ka būtiski celts tiesnešu atalgojums, lai tas būtu adekvāts Latvijas ekonomiskajai situācijai.
Padziļināti skaidrojot budžeta sadalījumu, Bordāns norādīja, ka tiks veikts būtisks darbs, lai uzlabotu komerctiesību politiku, tostarp ieguldot 600 000 eiro Uzņēmumu reģistrā, lai veicinātu tā kapacitāti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā.
Ministrs komisijas locekļiem arī skaidroja, ka TM pakļautībā atrodas arī sodu izpildes nodrošināšana, proti, Ieslodzījumu vietu pārvalde (IeVP) un Valsts probācijas dienests (VPD). Bordāns izcēla VPD paveikto probācijas jomā, uzsverot, ka šī joma piedzīvo būtiskas izmaiņas, bet esot svarīgi saprast, ka probācija ir viens no progresīvākajiem soda piemērošanas veidiem.
Kopumā sodu izpildes nodrošināšanai jeb krimināltiesību politikai plānots novirzīt 69,9 miljonus eiro. Visbūtiskākais pieaugums budžeta izlietojumā paredzēts izdienas pabalstiem IeVP amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi pēc katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem, kam paredzēti 5,7 miljoni eiro, savukārt 500 000 eiro atvēlēti ārstniecības personu atalgojuma palielināšanai.
Komentējot bērnu tiesību aizsardzību, Bordāns norādīja, ka 2019.gadā Uzturlīdzekļu garantiju fondam paredzēts atvēlēt 57,5 miljonus eiro, savukārt regresa kārtībā no uzturlīdzekļu nemaksātājiem plānots atgūt 8,3 miljonus eiro, kas būtu par 2,8 miljoniem eiro vairāk nekā pērn. Ministrs gan piebilda, ka vēl joprojām ir nepieciešams strādāt pie jaunu mehānismu izstrādes, kas palīdzētu valstij veiksmīgāk atgūt līdzekļus no uzturlīdzekļu nemaksātājiem.
Ministrs arī norādīja, ka nākotnē būtu nepieciešams domāt par likumisku regulējumu, kas noteiktu, ka vienādu līmeņu ekspertiem dažādās ministrijās ir vienādas algas, lai izvairītos no situācijām, kad vienā ministrijā alga ir par 200-300 eiro zemāka nekā citā. Bordāna ieskatā, šādi varētu samazināt kadru mainību ministrijās, kurām ir mazāks budžets nekā citās.
Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 5.martā atbalstīja likumprojektu par valsts budžetu 2019.gadam un lēma to nodot apstiprināšanai Saeimā.
2019.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,4 miljardus, bet izdevumi 6,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti trīs miljardu eiro, bet izdevumi 2,8 miljardu eiro apmērā.
8.martā no rīta finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) Saeimā iesniedza 2019.gada budžetu.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (AP) uzsvēra, ka viņa vadītā komisija pie 2019.gada budžeta izskatīšanas ķersies klāt 18.martā un 19.martā, šim darbam veltot pilnu darba dienu.
Tiesu izpildītāju mafija