Izglītības un zinātnes ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Agnese Korbe aģentūrai BNS pavēstīja, ka iecerēts likvidēt Annas pamatskolu, Veclaicenes pamatskolu, Zentenes pamatskolu, Zalves pamatskolu, Rozulas pamatskolu, Piedrujas pamatskolu, Krāslavas vakara vidusskolu un Strūžānu pamatskolu. Pašvaldību minētais iemesls skolu slēgšanai ir nepietiekamais skolēnu skaits, kas šajās skolās svārstās no 19 līdz 52 audzēkņiem.
Pašvaldības ministriju ir informējušas arī par 25 izglītības iestāžu reorganizāciju, kas atsevišķos gadījumos paredz iestāžu apvienošanu, bet citos - arī skolas statusa maiņu, piemēram, pamatskolai pārtopot par sākumskolu.
Vairākas pašvaldības izglītības iestāžu reorganizācijas dēļ iecerējušas bērnudārzus apvienot ar skolām vai sākumskolas pārveidot par pirmsskolas izglītības iestādēm.
Pēc Korbes teiktā, pašreiz ir vērojama pašvaldību vēlme saglabāt attālākās lauku skolas, tādēļ novados vairāk tiek domāts par mācību iestāžu apvienošanu vietās, kur tās izvietotas salīdzinoši blīvāk.
Ministrijas pārstāve arī uzsvēra, ka pašreiz jaunizveidotajos novados vēl notiek aktīvas diskusijas par skolu nākotni, tādēļ galējo informāciju par visām slēgšanai vai reorganizācijai pakļautajām skolām IZM cer saņemt augusta sākumā.
Jau vēstīts - iepriekš, izklāstot līdz ar finansēšanas modeļa "nauda seko skolēnam" ieviešanu gaidāmās izmaiņas, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (Zaļo un zemnieku savienība) paudusi, ka jaunajā mācību gadā skolēnu skaits novadā uz vienu skolotāju būs astoņi, bet republikas pilsētās - 10,2. To skaitu līdz 2011./2012.mācību gadam paredzēts palielināt līdz 11 skolēniem uz vienu skolotāju.
Patlaban Latvijā skolēnu un skolotāju skaita proporcija ir seši skolēni uz vienu pedagogu, kas atpaliek no citu Eiropas valstu rādītājiem.
Palielinot šo proporciju, pedagogiem būtu iespējams nodrošināt 250 latu atalgojumu par likmi, vienlaikus saglabājot arī patlaban esošās piemaksas.