Lēmums izbeigt partijas darbību atvieglotu viņa aiziešanu no lielās politikas, kurā pavadīti 13 gadi zem dažāda nosaukuma partiju karogiem. Lai vēsturē neieietu jēdziens «Šlesera partijas likvidēšana», kongresā vispirms būs jāpieņem lēmums par partijas agrākā nosaukuma LPP/LC atjaunošanu.
Vasarā pēc Zatlera Reformu partijas pieteikuma politikā A. Šlesers lika pretim Šlesera Reformu partiju LPP/LC. Kongresā, visticamāk, tiks nobalsots par tās likvidēšanu, jo pēc Rīgas un Daugavpils nodaļu lēmuma savu politisko darbību turpmāk saistīt ar reģionālajām partijām LPP/LC pastāvēšanu grūti iedomāties pat tad, ja tās zīmols nebūtu tik ļoti cietis.
Daugavpilī pēc bijušo LPP/LC nodaļas biedru iniciatīvas jau ir nodibināta Attīstības partija, kuru vada Daugavpils domes priekšsēde Žanna Kulakova, Dienu informēja bijusī Saeimas deputāte Rita Strode. Viņa pieļāva, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās lokālās partijas, kuras būs visos reģionos, varētu startēt ar kopīgu Reģionālo partiju apvienības sarakstu. Pašvaldību pārstāvji vairs neticot lielajām varas partijām, jo tās nekad patiesi neesot interesējušās par reģionu problēmām un tās sapratuši, atzina R. Strode. Daudzo reģionālo partiju veidošanās esot šīs politikas sekas. Bija arī LPP/LC biedri, kas šādā mazo partiju dibināšanā redz iespēju izvairīties no iesaistīšanās diskusijās par valsts līmeņa politiskajiem jautājumiem. Reģionālo partiju ideoloģija gan līdz šim ir bijusi neskaidra.
Kad ar Tautas partiju kopīgi veidotā apvienība Par labu Latviju!, kura sadarbojās ar uzņēmējiem, 10. Saeimas vēlēšanās ieguva astoņus mandātus un palika opozīcijā, par izstāšanos no LPP/LC paziņoja tās nodaļas Liepājā, Jelgavā, Salacgrīvā. LPP/LC bija viena no skaitliski lielākajām partijām, kurā vēl gada sākumā bija vairāk nekā 3000 biedru. Pēc to pārreģistrācijas Rīgas nodaļā joprojām ir 400 biedru. Tas ļaus bez grūtībām uz nodaļas bāzes Rīgas vicemēram Andrim Amerikam izveidot Rīgas partiju. Viņš sacīja, ka Saeimā jau ir strādājis, tagad viņu interesē darbs pašvaldībā. Taču citā partijā stāties viņš neplāno - vai nu aiziet no politikas, vai «veidot Rīgas patriotu partiju». Politisko spēku konkurence Rīgā varētu būtiski atšķirties no to sāncensības jebkurā citā pašvaldībā, galvaspilsētā reģionālajai partijai varētu būt grūtāk pārvarēt 5% barjeru. Iepriekš 2009. gada pašvaldību vēlēšanās no tajās pieteiktajiem 17 politiskajiem spēkiem tas izdevās tikai četrām partijām, LPP/LC Rīgas domē pārstāvēta ar 12 mandātiem. «Man negribētos, ka partija pazūd kā rīta rasa. Mēs jūtamies strādāt griboši, un es savā darbībā neesmu darījis neko tādu, kas būtu diskreditējis partiju,» teica Jēkabpils domes priekšsēdētājs Leonīds Salcēvičs, kura teiktais varētu atspoguļot vēl daudzu šīs partijas biedru sajūtas. Viņu politiskā nākotne ir noteikta Rīgā, kur tās līderu veidotās stratēģijas dēļ no politikas aizies arī profesionāli un pieredzējuši cilvēki. Savukārt viens no partijas kodola cilvēkiem, bijušais Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs un bijušais iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars pašlaik atrodas brīvības atņemšanas vietā aizdomās par amatpersonas uzkūdīšanu izplatīt valsts noslēpumu saturošu informāciju.
Metodes, ar kādām vērienīgās reklāmas kampaņās A. Šleseram vairākkārt izdevās atjaunot savas partijas vārdu, tā pēc vairākkārtējām līdera politiskajām neveiksmēm saistībā ar dažādiem skandāliem tomēr saglabāja savu vietu uz politiskās skatuves, šajās vēlēšanās vairs neiespaidoja vēlētāju izvēli. Saeimas vēlēšanās par Šlesera Reformu partiju LPP/LC nobalsoja 2,4% pilsoņu, kas bija pietiekami, lai no 2012. gada pretendētu uz valsts finansējumu, bet - ne uz pārstāvniecību parlamentā. A. Šlesers vēlētos šo naudu atvēlēt labdarībai, ja vien pēc partijas likvidēšanas tā vēl tai tiks paredzēta - par šādu situāciju likumdevējs nebija iedomājies. Vairāki LPP/LC biedri kā iemeslu partijas lejupslīdei minēja arī tās identitātes pazaudēšanu. «LPP/LC brends ir sevi izdzīvojis, mēs vairs nevaram paņemt virāžu,» atzina kāds pašvaldībā strādājošais. Kad A. Šlesers, kurš politikā ienāca 1998. gadā ar Jauno partiju, pēc tās sašķelšanās 2002. gadā faktiski no nulles izveidoja Latvijas Pirmo partiju jeb Mācītāju partiju, tās piedāvājums ideoloģiski bija skaidrs - labēji konservatīva partija, kuras prioritātes sakņojas ģimenes un kristīgajās vērtībās. Arī apvienošanās ar savulaik vareno Latvijas ceļu pēc tā izkrišanas no parlamenta ļāva partijai saglabāt savu tēlu, jo tajā ienāca spēcīgi politiķi ar ekspremjeriem Andri Bērziņu un Ivaru Godmani priekšgalā. Par, iespējams, kļūdaino pagrieziena punktu kļuva lēmums noraidīt Valda Dombrovska (Vienotība) sadarbības piedāvājumu viņa pirmās valdības laikā 9. Saeimā un tuvināties Tautas partijai. Ar to kopā LPP/LC īstenoja agresīvu politiku cerībā tā vājināt V. Dombrovska pozīcijas. Taču pa šo laiku vēlētājs un viņa pieprasījums bija mainījies un taktika neattaisnojās. A. Šlesers tagad atdodot parādu ģimenei, kurā ir četri dēli - divi vēl pirmsskolas vecumā. Viņš neplāno iesaistīties A. Amerika veidotās Rīgas partijas darbā, ja tā tiks izveidota, bet politikai turpināšot sekot līdzi.