Svētdien otrā advente

Vanags vinnēja ar savām manipulācijām ar kadriem un izbrauca uz mācītāju lētticību un bailēm, ka nesavāks pietiekoši daudz pretinieku. Un, kad nu nebija skadrības un pārliecības, ka opozīcija var vinnēt, tad svārstīgie protams, nobalsoja PAR. Tā nu iznācis, ka Dievs savu gribu ir paudis - Viņš negrib, ka Vanags savā amatā paliek (ar piebildi, ka Dievs vispār tādu LELBu Latvijā grib)... Vieņīgais šlaugbaums, kuru i Dievs nevar pacelt, ir latvju mācītāju lētticība un muļķība, un gļēvums, un to nu nevar pat Dievs atcelt par nebijušu. Tā nu viss paliek pa vecam - liekulis par šefu gļēvuļiem un naivajiem muļķiem. Vanaga runa Sinodē nesatur nevienu konkrētu priekšlikumu, ko tagad radīt. Un visa tā runāšana par dāvinājumu atdošanu, protams, ir blefs. Viņš pieņēma dāsnas dāvanas vēl tajos tālajos laikos, kurus tagad neviens vairs neatceras, bet kad Pastorātu vadija Aberts Krūmiņš. Un arī Artis viņam kārtīgi ieziepēja, lai slīd. ... Bet, ja nopietni - kas vispār ir LELB Latviaji? Vai LELB ir ar vīziju tautai, valstij? Padomājiet ar veselo saprātu - ja šitiem nebūtu Domm baznīca, tad viņi vispār nevaretu spēlēt tos kundziņus, kas izskatās gan smieklīgi, gan traģiski. Paskatieties tajās sejās, pietiek ar galerijām i-netā - sejas ir naivas bāleliņu sejiņas. Nu Dievs ar viņiem, kuru atrašanās uz Latvijas vēstures skatuves ir pārpratums un cirks

«Evaņģēlijs vēstī ganu stāstu ne bez nolūka. Viņi parāda īsto veidu, kā atbildēt uz vēsti, kas attiecas arī uz mums». Atbildot uz jautājumu, «ko mums saka pirmie Dieva iemiesošanās liecinieki», pāvests skaidroja, ka «par ganiem ir pateikts, ka viņi bija modri cilvēki un ka vēsts viņus varēja sasniegt, tieši tāpēc, ka viņi bija nomodā». Benedikts XVI norādīja uz atšķirību starp cilvēku, kas guļ un kas ir nomodā, galvenokārt, ja gulošais atrodas sevišķā pasaulē. Ar savu «es» viņš ir patvēries sapņu pasaulē. Pamosties nozīmē aiziet no šīs «es» sevišķās pasaules un ienākt kopējā realitātē, patiesībā, kas vienīgā vieno mūs visus. Sadursmes pasaulē, savstarpēja nesamierinātība rodas no fakta, ka esam ieslēgti personiskajās interesēs, personiskajos viedokļos, mūsu pašu mazajā privātajā pasaulē. Gan grupu, gan indivīda egoisms padara mūs par mūsu interešu un vēlmju gūstekņiem, kas ir pretrunā ar patiesību, un šķir mūs vienu no otra. Evanģelijs mums saka, mostieties. Nāciet ārā, lai ienāktu lielajā kopējā patiesībā, vienotībā ar vienīgo Dievu. Pamosties nozīmē attīstīt jūtīgumu Dievam – klusajiem signāliem ar kuriem Viņš grib mūs vadīt, daudzajām Viņa klātbūtnes norādēm. Ir personas, kuras saka, ka viņām «reliģiskajā ziņā nav muzikālās dzirdes». Šķiet, ka spēja uztvert Dievu ir dāvana, kas dažiem ir liegta. Patiesībā mūsu domāšanas un rīcības veids, ikdienas pasaules mentalitāte, mūsu dažādo pieredžu gamma ir piemērota tam, lai mazinātu atvērtību Dievam, padarītu mūs «bez muzikālās dzirdes». Tomēr katrā dvēselē apslēptā vai atklāta veidā ir klātesoša Dieva gaidīšana, spēja sastapt Viņu. Lai iegūtu šo modrību, šo pamošanos svarīgākajam, gribam lūgties par mums pašiem un par citiem, par tiem, kuriem šķiet, ka viņiem «nav muzikālās dzirdes», un kuros tomēr ir dzīva vēlme, lai Dievs kļūst redzams.