Kopš atvēršanas 1972. gadā viesnīca ir bijusi bagātīgi piepildīta ar dažādiem stāstiem par viesnīcu, padomju laika sabiedrību un Igaunijas attīstību. Vērīgās VDK acis un ausis bija neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kas visu novēroja no sabiedrībai nezināmā viesnīcas pēdējā, 23. stāva. Šīs stabas ir saglabājušās neskartas, kopš 1991. gadā tās atstāja VDK.
Viru viesnīca jau izsenis ir bijusi viena no iecienītākajām apmešanās vietām Tallinas viesiem, tomēr tās pagātnē ir noslēpums, saistīts ar 23. stāvu. Lai gan liftā pēdējā poga bija līdz 22. stāvam, virs tā ir vēl viens stāvs, kas bija pieejams tikai izredzētajiem viesnīcas darbiniekiem. Šajā stāvā atrodas divas istabas, piepildītas ar 50-to gadu spiegu filmu cienīgu tehniku, kas īstenībā bija VDK slepenas noklausīšanās iekārtas.
"Šeit apmetās bīstamie Rietumu cilvēki, viesnīca kalpoja arī kā tikšanās vieta starp Rietumu un padomju cilvēkiem, tāpēc tā bija jānovēro," stāsta Peep Ehasalu, Viru viesnīcas pārstāvis. Radio istabu izmantoja, lai pārraidītu informāciju no padomju vēstniecības Helsinkos 70 kilometrus pāri Baltijas jūrai, kā arī no šīs istabas bija tiešie sakari ar Maskavu. Viesnīcā strādāja aptuveni desmit VDK cilvēki, un bija vēl divas darba telpas – numuriņi 307. un 315., no kuriem uztvēra viesu telefonsarunas, studēja viesnīcas personāla failus un pētīja gidu atskaites par darbu ar ārzemniekiem.