Apsītis ar preses pārstāves Lauras Brances starpniecību aģentūrai BNS pavēstīja, ka saistībā ar paredzētajiem likumu grozījumiem savu viedokli esot nosūtījis Saeimai.
Apstiprinot grozījumus Kriminālprocesa likumā un Operatīvās darbības likumā, netikšot ievērotas cilvēktiesību prasības, proti, personas tiesības uz privātās dzīves un korespondences neaizskaramību, jo šajos pantos nav paredzēta tiesas kontrole pār saglabājamo datu nodošanu.
Tiesībsargs atkārtoti uzsver - lai saglabājamo datu nodošanu pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, operatīvās darbības subjektiem, valsts drošības iestādēm, prokuratūrai un tiesai atzītu par nepieciešamu demokrātiskā sabiedrībā, pār to ir jānodrošina tiesas kontrole.
Nosakot, ka datus var saņemt ar prokurora piekrišanu vai ar operatīvās darbības subjekta vadītāja akceptu, netiek izpildīts viens no trim kritērijiem, lai cilvēktiesību ierobežojumu varētu atzīt par tiesisku. Turklāt šajā gadījumā, nosakot tiesas kontroli pār saglabājamo datu izsniegšanu, tiktu garantēts arī tas, ka šīs tiesības nevarētu izmantot ļaunprātīgi.
Iekšlietu ministrijas sagatavotie grozījumi noteic, ka informāciju, kas neatklāj saturu, piemēram, datus par personas veiktajām telefonsarunām, iegūst, pieprasot to no fiziskām un juridiskām personām, kuras apstrādā, uzglabā vai pārraida šos datus, piemēram, telekomunikāciju uzņēmuma. Likumprojekts arī paredzēja paplašināt to amatpersonu loku, kuras varētu dot atļauju šādai rīcībai jeb būtu tiesīgas akceptēt operatīvo datu iegūšanu no elektroniskajām informācijas sistēmām. Tādējādi tiktu atvieglota procedūra, kādā iegūstama personīga informācija par cilvēka veiktajām darbībām - telefonsarunām, uzglabāto informāciju datorsistēmās.
Patlaban tiesības apstiprināt šādas informācijas ieguves procedūras bija tikai iestādes vadītājam un viņa vietniekam. Saskaņā ar grozījumiem šo datu iegūšanu varēs atļaut iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona.
Savukārt Kriminālprocesa likuma grozījumu mērķis ir likumā noteikt saglabājamo datu pieprasīšanas kārtību no elektronisko sakaru komersantiem, kā arī paredzēt prokurora iespējas kontrolēt izmeklētājus vai amatā augstāka prokurora kontroli pār citiem prokuroriem kā procesa virzītājiem pirms šādu datu pieprasīšanas.
Šis likumprojekts arī paplašina to personu loku, kurām procesa virzītājs var uzdot par pienākumu saglabāt izmeklēšanas vajadzībām nepieciešamos datus.
Pēc Ministru prezidenta Valda Dombrovska ("Jaunais laiks") lūguma ceturtdien no Saeimas sēdes darba kārtības gan tika izslēgti šie minētie valdības iesniegtie likumprojekti.