Ja viss notiek pēc plāna, reizē ar šo gadu noslēgsies arī starptautiskā aizdevuma programma. Tas nozīmē ne vien to, ka vēl nākamā gada budžetā ikviena prognoze un skaitlis jāsaskaņo ar aizdevējiem, un ka jāatrod, kā sabalansēt budžetu par aptuveni 150 miljoniem latu. Tas nozīmē būtībā to, ka pēc vairāku gadu soļošanas īsā aizdevēju pavadā, Latvija atgūst patstāvību savu finanšu plānošanā.
Šīs nedēļas vidū finanšu ministrs Andris Vilks izteicās, ka brīvākas rokas ieņēmumu un izdevumu plānošanā ir ļoti svarīgas, ja Latvija vēlas veikt reformas.
De facto pieļauj iespēju, ka tas budžets, kuru nākamā mēneša laikā sagatavos valdība un par kuru visticamāk decembrī balsos Saeima, var būt arī tikai izkārtne, lai saņemtu brīvlaišanas rakstu no aizdevējiem. Savukārt īstais budžets tādā gadījumā taptu nākamā gada pavasarī, jau ar atšķirīgām ieņēmumu prognozēm un atšķirīgām izdevumu pozīcijām. Šādas iespējas esamību apstiprina valdošās koalīcijas pārstāvji.
"Nav tā, ka mēs kā nerātni bērni – mūs uzrauga, un tad kad uzraudze aiziet aiz durvīm, tad nu mēs sākam trakot un lauzt mēbeles. Tā nebūs," uzsver 11.Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs. Bet viņš arī norāda: "Praktiski ir tā – var ielikt [budžeta ieņēmumu plānos] nevis divus procentus, bet trīs vai trīsarpus procentus, kas jau dod papildu ieņēmumus. Un arī var plānot izdevumus, bet praktiski tās ir tās brīvās rokas, bet tas jau nenozīmē visatļautību, un ka mēs no galvas tagad to veidosim. Tas ir stipri pamatots, bet tomēr mūsu veidots."
Ja, piemēram, šogad Finanšu ministrija bija aprēķinājusi un gribēja ieņēmumus palielināt ar 60 miljoniem latu, kas iegūti, apkarojot ēnu ekonomiku, tad aizdevēji ļāva rēķināties tikai ar piecpadsmit miljoniem. Nākamgad, grozot budžetu, nekas netraucēs ierakstīt arī 60 vai vairāk miljonus. Un, ja valsts maks labi pildās, tad var koriģēt arī izaugsmes prognozi. Tas savukārt nozīmē, ka realitātē būs jāizdara mazāk sāpīgo konsolidācijas griezienu.
"Es negribētu lietot tādus terminus kā manipulēt, bet es domāju, ka mēs varam teikt, ka mēs varētu tā druscīt atļauties optimistiskāku nākotnes redzējumu. Bet protams, ka ir jārēķinās ar to, ka, ja šīs ekspektācijas būs pārāk optimistiskas, mēs arī būsim tie cilvēki, kas par to samaksās," raidījumam De facto saka 11.Saeimas Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis (ZRP).
Risks gan noteiktu sakritību gadījumā var attaisnoties. Politiķiem sabiedrībā iegūt ātru popularitāti visvienkāršāk ir ar naudu – nodokļu pazemināšana un netieša ienākumu pacelšana atsevišķiem strādājošajiem ir panākumi, ar kuriem lepoties visos laikos. Jo īpaši pie mums, kur pēdējos 3 gadus sabiedrība kārta skopajā konsolidācijas vadzī. Tāpēc aizdevējiem doto solījumu strauja atmešana līdz ar programmas beigām, varētu būt pat ļoti reāla.
Uz jautājumu, cik ticama ir tāda versija, ka decembrī tiek pieņemts aizdevējiem tīkams budžets, bet vēlāk izgrozīts pa savam, Budžeta komisijas pārstāvis Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) atbild: "Ticams! Es pat domāju, ka mēs vienā brīdī par šo jautājumu nopietni izdiskutētu".