Uldis Bērziņš: Nešķindiniet zem brunčiem zeltu!

24. sūra «Gaisma» 31.zīmē pieteic ticīgajām valšķīgi netērpties un šķelmīgi negrozīties ļaudīs. Tām būs staigāt nodurtu skatienu, sargāt savu klēpi, aizklāt azoti ar lakatu, slēpt «savas rotas»  vai, citā lasījumā, «savas [miesas] krāšņumus» vīriešiem, izņemot vien «savus vīrus vai savus tēvus, vai vīrutēvus, vai savus dēlus, vai savu vīru dēlus, vai savus brāļus, vai savu brāļu dēlus, vai savu māsu dēlus, [...] vai vīriešu kārtas kalpus, kam nevajagas, vai bērnus, kas vēl nezina sievu kailuma». Koķeta harēmnieču viltība laikus bargi apsaukta: «Un lai tās nepiecērt kāju, likdamas nomanīt, kādas rotas tām apslēptas.» Toties lieguma atsegt vaigu gan Korānā nav! To piecerējuši klāt vēlāku laikmetu morālisti. Kad norādu saviem konservatīvajiem draugiem uz šo «neatbilstību», atbilde skan: ak, netikli!  Vai neapzinies, ka nav nekā krāšņāka un pavedinošāka par jaunas sievas vaigu?! –  

Vēl gribas iebilst pret Dienas viedokli, ka Turcijā esot skaudri aizliegts tērpties hidžābā vai nikābā – tā nebūt nav. Stambulas ielās ikviens būs redzējis meitenes, kam no melnām drānām ārā vien spulgu acu pāris – parasti tikpat tikumīgi tērptu vecāku dāmu pavadonībā. Pasaulīgi noskaņotie ironizē, ka viņām kaut ko arī samaksājot – un droši vien dažos gadījumos šāda promenāde tiešām var būt priekšnoteikums labdarīgai palīdzībai. Bet ierēdnēm, studentēm, skolniecēm darba un mācību vietās noliegts pat laucinieciskais lakatiņš, mums zināmā vārdā saukts par «turbānu». «Meitenes, jaunās Turcijas dibinātājs, lielais Ataturks mācīja turcietei lepoties ar savu matu rotu!» 

Aizeju uz Teoloģijas fakultāti – nu nav man lemts ieraudzīt matu rotu, studentes pa virsu turbānam uzmaukušas vēl vecmammu jaunības hūtītes, jo citādi sargs nelaiž pa vārtiem iekšā. Parlamenta liberāli islāmiskā  pozīcija – «Baltā»  jeb Taisnīguma un attīstības partija mēģina likumu mainīt – līdz šim nesekmīgi. Nupat piezvanīju universitātes pasniedzējam: šogad tomēr jau «peles danco pa galdu», studentes tekalē turbānos, zināms, centrālās valsts iestādēs ko tādu nepieļauj, bet lauku municipalitātēs – tērpies kā gribi!