Politiķa ieskatā partija visu laiku ir rīkojusies valstiski, savukārt politiskā spēka pozīcija pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā bijis "vienīgais atbilstošais risinājums tai "Saskaņai", kas bija vienmēr".
"Jā, mēs bijām par labām attiecībām ar Krieviju, par tirgošanos ar to, par tūrismu, un visi citi arī bija par to - visi vadošie Latvijas politiķi ir braukuši uz Krieviju, jo tas bija izdevīgi. Mēs darījām visu, lai tobrīd izdevīgās attiecības stiprinātu," atminas Ušakovs, tomēr, sākoties karam, vienīgā pieņemamā reakcija esot bijusi tāda, kāda tā bija. Tas neesot darīts, lai izpatiktu "Vienotībai" vai kādam citam, un partija apzinājusies, ka daudziem tās vēlētājiem tas izteikti nepatiks.
Ušakova ieskatā "Saskaņas" rietumnieciskumu un valstisko domāšanu apliecina tās rūpes par iedzīvotājiem. Viņaprāt, to pierādot iestāšanās par Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem - pensionāriem, kuriem par valodas nezināšanu draud izraidīšana valsts. "Kad palīdzam Krievijas pensionāriem, tad tā būtu rīkojusies jebkura cita Eiropas valsts. Ne Eiropas valsts varētu izpildīties tā, kā dara Latvija," sacīja politiķis, uzsverot, ka radusies situācija ir apdraudējums Latvijas sabiedrībai, jo ir plašākas sašķelšanās risks.
Politiķis domā, ka vairums to, kuriem nav izdevies nokārtot latviešu valodas pārbaudes, nav varējuši tikt galā tikai ar rakstu daļu, turklāt, viņaprāt, ar to netiktu galā "lielākā daļa jaunu cilvēku tviterī".
Akcents uz minēto problēmjautājumu nenozīmējot partijas nostāju par to, ka latviešu valoda nav jāzina. "Mēs runājam par to, ka, ja neesi nokārtojis eksāmenu, tas ir slikti, bet ne tik slikti, lai izraidītu no valsts. Tas ir nesamērojams sods," skaidroja Ušakovs, piebilstot, ka aizgājusī Saeima pirms vēlēšanām bija "savārījusi tādus sūdus", ka esot bijis skaidrs, ka gaidāms "kirdik un krahs".
Gaidāmajās EP vēlēšanās "Saskaņa" cer mobilizēt iepriekš mājās palikušos Latvijas krievvalodīgos. 14.Saeimas vēlēšanās šie cilvēki neesot kļuvuši par citu krievvalodīgos atbalstošu partiju vēlētājiem, bet gan vienkārši neatnāca nobalsot. Ušakova ieskatā partijai ir jāmeklē formula, kā latvieši un nelatvieši var dzīvot kopā.
"Vienmēr esmu izcēlis, ka katram latvietim ir tiesības nezināt nevienu citu valodu, dzīvojot Latvijā, mums ir jānodrošina, ka latviešu valodu izmanto visās pārvaldes institūcijās, bet tas nevar būt pretrunā ar mazākuma tiesībām, ko bauda citviet ES, tostarp krieviski runājošie. Viņi te nav atbildīgi par karu Ukrainā, viņi nav tie, kuri jālamā un jāsit, un jākaunina par notiekošo citā valstī," pozīciju skaidroja politiķis.
"Saskaņa" strādājot pie tā, lai cilvēkos atgrieztos vēlme iesaistīties politiskajos procesos, lai cilvēki nesēdētu mājās, lai viņi ietu balsot un ietekmētu situāciju Latvijas politikā.
Ušakovs nepiekrīt, ka partija būtu izgāzusies plānos vairs neieciklēties uz vienu cilvēku, visu akcentu priekšvēlēšanu laikā liekot tikai uz viņu. Partijā esot jauni cilvēki, savukārt "vecā gvarde" esot palikusi "labās proporcijās".
"Mēs esam tādi paši, kādi bijuši vienmēr, es esmu tāds pats. Mainās apstākļi, mēs - nē," akcentēja partijas līderis.