Tāds ir arī 2006. gadā izveidotais Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF). Padziļinoties globālajai krīzei, 2009. gadā Eiropas Parlaments (EP) veica izmaiņas tā finanšu līdzekļu piešķiršanā, lai atbalstītu darba tirgus pasākumu īstenošanu. EGF budžets ir 500 miljonu eiro.
Fonda ideja ir nodarbinātības veicināšana, nodrošinot atbalstu darba meklējumos, profesionālajā orientācijā, individuāli pielāgotai apmācībai un pārkvalifikācijai, ja kādā uzņēmumā vai nozarē konkrētā reģionā no darba tiek atbrīvoti vismaz 500 darbinieku, un īpašos apstākļos arī tad, ja tas skar mazāku strādājošo skaitu. Mērķis ir veicināt arī uzņēmējdarbību un pašnodarbinātību. EGF var segt līdz pat 65% kopizmaksu. Pārējais gan jāsedz valstij, reģionam vai pašvaldībai. EGF nefinansē pasīvus sociālās aizsardzības pasākumus (pensijas un pabalstus) un uzņēmumu modernizācijas un pielāgošanās strukturālām pārmaiņām izmaksas, tomēr atbalsta pašnodarbinātos, piešķir darba meklēšanas un mobilitātes pabalstus, kā arī pabalstus tiem, kas piedalās ES mūžizglītības programmās.
Kopš EGF sākuma finanšu palīdzība ir izsniegta 382,9 miljoni eiro, atsaucoties uz ES valstu pieteikumiem dažādās nozarēs: automobiļu rūpniecībā (Francija, Spānija, Austrija, Vācija, Zviedrija), tekstilrūpniecība (Itālija, Malta, Lietuva, Portugāle, Spānija, Beļģija), mobilo tālruņu ražošana (Somija, Vācija) izdevējdarbība un poligrāfija (Nīderlande), celtniecība (Nīderlande, Lietuva) u.c. Lietuva ir nodrošinājusi līdzekļus saviem celtniekiem 1,1 miljonu eiro apmērā, rūpnīcas Snaige darbiniekiem - 0,3 miljonu, tekstilrūpniecībai - 0,8 miljonu, bet mēbeļrūpniecībai - 0,7 miljonu eiro apmērā.
Varētu iebilst - Latvijā vispār nav daudz uzņēmumu, kuros strādātu 500 darbinieku. Tomēr, lemjot par Maltu, kas ir mazāka par Latviju, ES nodarbinātības komisārs Vladimirs Špidla teica: «Malta ir maza valsts, kur arī salīdzinoši nelielam no darba atbrīvoto skaitam ir liela ietekme.» Acīmredzot viss ir iespējams, ja valsts rīcībā ir pārliecinoši argumenti. Pērn janvārī EK apstiprināja palīdzību no darba atbrīvotajiem darbiniekiem Lietuvas tekstilrūpniecības un mēbeļrūpniecības uzņēmumos - 1469 štatu samazināšanas vienībām 49 uzņēmumos mēbeļrūpniecībā un 1154 štatu samazināšanas vienībām 45 tekstilrūpniecības uzņēmumos. Pamatojumā par palīdzību Lietuvai EK un EP īpaši uzsvēra to, ka abām šīm nozarēm ir būtiska ietekme uz valsts ekonomiku, ņemot vērā Lietuvas bezdarba līmeni, kas ir viens no augstākajiem ES, un to, ka īpaši mēbeļrūpniecības uzņēmumi atrodas lauku apvidos, kas līdz ar to nozīmē bezdarba izkliedi valstī un būtisku ietekmi uz valsts labklājību kopumā.
Latvija izšķirīgajā brīdī nav pratusi izmantot piedāvāto palīdzību, cenšoties pati tikt galā ar smagajām problēmām. Latvijas pieteikuma EGF līdzekļu izmantošanai joprojām nav, kaut gan tādas nozares kā celtniecība, nekustamo īpašumu tirdzniecība, apstrādes rūpniecība un kokapstrāde ir nozares, kuras visvairāk skāris darbinieku atlaišanas vilnis. Vēl pirms gada, 2010. gada marta sākumā, vērsos pie valdības ar lūgumu sniegt informāciju par to, kādi pasākumi ir īstenoti, lai EGF līdzekļus varētu saņemt arī Latvijā darbu zaudējušie cilvēki. Atbildē no Labklājības ministrijas saņēmu skaidrojumu, ka tiek izstrādāti un apstiprināti grozījumi atbilstīgajos likumos. Līdz šim brīdim LM ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumus, kas regulē EGF līdzekļu saņemšanu un izlietošanu (Nr. 762), kā arī notiekot darbs pie procedūras izstrādes. Jautājums - vai tad, kad beidzot būs izstrādāti visi nepieciešamie normatīvi, EGF vēl būs pieejams un vai kādam uzņēmumam tas būs vajadzīgs?