Vienotība šodien frakcijas sēdē diskutēja par opozīcijas priekšlikumu vērtēt jautājumu par Rasnača demisiju, tomēr gala lēmumu vēl nepieņēma. Vienotības Saeimas frakcijas vadītājas vietnieks Kārlis Šadurskis norādīja, ka parlamentam šis jautājums jāskata nākamnedēļ, līdz ar to šo pieprasījumu varētu izskatīt pirmdien koalīcijas sanāksmē. Taujāts, vai Vienotība saredz pamatu kritizēt Rasnaču, politiķis atbildēja apstiprinoši.
Arī Latvijas Reģionu apvienības (LRA) frakcija šodien apsprieda tieslietu ministra demisijas pieprasījumu, taču lēmums netika pieņemts, jo deputātiem bija dažādi viedokļi. Politiskais spēks vēl plāno tikties ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un pārrunāt šo jautājumu ar apvienību veidojošo partiju valžu pārstāvjiem, aģentūrai LETA skaidroja LRA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš. Viedokli plānots formulēt frakcijas sēdē pēc nedēļas.
Tāpat partija No sirds Latvijai savu nostāju saistībā ar Rasnača demisijas prasību formulēs, kad šis jautājums tiks iekļauts Saeimas darba kārtībā, aģentūrai LETA pauda NSL līdere Inguna Sudraba.
Jau vēstīts, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) kā koalīcijas partija nerīkosies destruktīvi un balsos pret demisijas pieprasījumu, aģentūrai LETA iepriekš sacīja ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze. Viņš reizē uzsver, ka situācija valstī ar seksuālo vardarbību pret bērniem nav prātam aptverama un varmākas ir jāsoda bargāk. Ar steigu nepieciešams veikt izmaiņas, tostarp pastiprinot sodu bardzību, uzsvēra politiķis.
Savukārt Rasnača pārstāvētās NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars šo "Saskaņas" ierosinājumu dēvē par "lielu nekaunību". "Tā ir liela nekaunība - izmantot bērnu nelaimes politiskajām spēlītēm," aģentūrai LETA sacīja politiķis.
Kā ziņots, opozīcijas partija Saskaņa pirmdien iesniegusi Saeimā ierosinājumu lemt par neuzticības izteikšanu tieslietu ministram.
Deputāts Andrejs Elksniņš (Saskaņa) uzsver, ka Rasnačs nespēj nodrošināt kontroli pār nozari un viņš ir jāatlaiž. "Mītu par kārtību Latvijas tieslietu sistēmā ir kliedējuši pēdējā laika notikumi bērnu tiesību aizsardzības jomā," piebilst deputāts.
Kā piemērus Elksniņš min situāciju, ka piespriests piespiedu darbs par piecgadīgas meitenes seksuālu izmantošanu piecu gadu garumā, pedofilu identitātes slēpšana un no vardarbības cietušā bērna personas datu atklāšana, kopējās valsts sodu politikas neefektivitāte, "sistēmiskas pieejas neesamība tieslietu ministra darbā un Saeimas Juridiskās komisijas uzdevumu nepildīšana", pauž politiķis.