Vēstuli parakstījuši airBaltic Bertolts Fliks, Baltkom vadītājs Pēteris Šmidre, ELKO Grupa vadītājs Egons Mednis, Kolonna īpašniece Ieva Plaude, Kārlis Andersons no Latvijas Balzāma, Olga Pētersone no Ventspils nafta un Kirovs Lipmans, kas pārstāv Grindeks un Liepājas Metalurgu.
Draudošās briesmas tautsaimniecībai, viņuprāt, var novērst sperot vairākus soļus.
Jāveic īsta valsts pārvaldes reforma, saka uzņēmēji. Jāveic administratīvā aparāta audits, jāatsakās no funkcijām, kuras privātais sektors spēj realizēt efektīvāk. Jāsamazina administratīvie un birokrātiskie šķēršļi, kas nepamatoti kavē un apgrūtina attīstību.
Valdībai jānodrošina labvēlīgi apstākļi investīciju ieplūšanai Latvijas tautsaimniecībā. Uzņēmējiem nav reālu iespēju saņemt bankā kredītu latos, jo likmes ir pārāk augstas. Latvijas Bankai jārada apstākļi kredītu pieejamībai un saprātīgām likmēm nacionālajā valūtā, uzskata uzņēmēji. Valdībai būtu arī jāstimulē valsts pasūtījums, jo tas šobrīd, pēc viņu teiktā, ir vienīgais instruments deflācijas mazināšanai un tautsaimniecības atdzīvināšanai. Nedrīkst samazināt valsts izdevumus ES struktūrfondu līdzekļu apguves atbalstā, uzsver uzņēmēji.
Viņi arī uzsver, ka nedrīkst pieļaut nodokļu palielināšanu, kas novedīs pie uzņēmumu nespējas attīstīties un pie maksātnespējas. Nodokļu likmei ir jāveicina lielo, mazo un vidējo uzņēmumu spēja radīt pievienoto vērtību un ienākumus budžetam, viņi uzsvēruši.
Atklātās vēstules parakstītāji arī uzskata, ka jāizstrādā konkrēts, pamatots un skaidrs tautsaimniecības attīstības plāns. Ja netiks sperti šie soļi, uzņēmēji prognozē, ka Latvijas valsts nespēs pārraut “apburto loku” un būs spiesta aizņemties atkal un atkal, neradot pati savus resursus.
Viņi atzīst, ka viņu ierosinājumi nav jauni, taču pēdējo valdību lēmumi un rīcība esot bijusi pilnīgā pretrunā ar programmās un plānos rakstīto.