Vairumam valsts iestāžu nav izstrādāta komunikācijas stratēģija

No visām iestādēm, kurām ir izstrādāta komunikācijas stratēģija, tikai vienai iestādei - Ekonomikas ministrijai - šajā stratēģijā ir ietverta arī sadaļa par komunikāciju krīzes gadījumā, teikts Krīžu komunikācijas pasākumu plāna 2011.-2013.gadam projektā, kuru nākamnedēļ iecerējusi izskatīt valdība.Plāna projekta sagatavošanas gaitā esot konstatētas būtiskas nepilnības krīžu komunikācijas jomā, kas saistītas gan ar normatīvo regulējumu, gan starpinstitūciju sadarbību krīzes situācijās, gan speciālistu un sabiedrības izglītotības trūkumu. Lai novērstu konstatētās nepilnības, pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ierosinājuma ir izstrādāti informācijas aprites algoritmi starp katastrofas pārvaldīšanā iesaistītajām institūcijām.Kā nozīmīga atzīta sadarbības uzlabošana ar sabiedriskajiem medijiem, kas ir būtisks informācijas kanāls iedzīvotāju informēšanā un izglītošanā. Šajā gadījumā iedzīvotājiem vispieejamākais medijs esot radio, tāpēc to varētu izmantot kā efektīvāko iedzīvotāju apziņošanas kanālu, teikts Krīžu komunikācijas plāna projektā.Tomēr patlaban plāna izstrādes gaitā aptaujātājām valsts iestādēm lielākoties nav noslēgti līgumi ar radio, televīzijas vai interneta medijiem par informācijas sniegšanu krīzes situācijās. Valsts kapitālsabiedrībai "Latvijas Valsts ceļi" ir noslēgti līgumi ar radio "Skonto", "Star FM" un "SWH" par satiksmes ziņu pārraidīšanu. Savukārt, VUGD ir noslēgts līgums ar Latvijas Radio par informācijas izplatīšanu krīzes situācijās.Dažām iestādēm komunikācija krīzes gadījumā ir aprakstīta atsevišķos normatīvajos aktos, piemēram, Aizsardzības ministrijai tie ir noteikumi "Sabiedrības informēšanas kārtība", Labklājības ministrijai ir apstiprināts krīzes komunikācijas rīcības plāns, Vides ministrijai komunikācijas kārtība avārijas situācijās ir atrunāta rīkojumā "Par informācijas sniegšanas principiem ar vides aizsardzību saistītās avārijas situācijās", kā arī rīkojumā "Par Vides ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu sadarbību un informācijas aprites koordināciju ar vides aizsardzību saistītās avāriju situācijās".Tikmēr Veselības ministrijai ir izstrādāts Gripas pandēmijas gatavības plāns, kurā iekļautie darbības algoritmi attiecināmi arī uz citām sabiedrības veselības apdraudējuma situācijām ne tikai gripas pandēmijas gadījumā, savukārt Pārtikas un veterinārajam dienestam ir ieviesta kvalitātes sistēma, kurā, balstoties uz Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, ir ietvertas procedūras, kas nosaka vienotu dienesta amatpersonu rīcību noteiktās krīzes situācijās.Krīžu komunikācijas pasākumu plāna projektā 2011.-2013.gadam ir noteikti darbības virzieni un veicamie pasākumi, lai nākotnē varētu operatīvāk reaģēt katastrofu gadījumos. Šim nolūkam paredzēti trīs rīcības virzieni - plānota, saskaņota un koordinēta valsts pārvaldes iestāžu informācijas aprites kārtība krīzes situācijā, iedzīvotāju izglītojoši pasākumi par rīcību krīzes situācijā un operatīva iedzīvotāju informēšana krīzes situācijā, kā arī mācību programmu uzlabošana izglītības iestādēs un komunikācijas speciālistu zināšanu paaugstināšana par krīžu komunikāciju.Plāna projektā ir noteikti preventīvie pasākumi, kas paredz sabiedrības informēšanu par pamatnoteikumiem dzīvības, veselības vai īpašuma apdraudējuma apstākļos, piemēram, kā centrālo elektroniskās informācijas avotu iedzīvotājiem veidojot 112 portālu. Paredzēts arī izzināt mobilo sakaru operatoru iespējas iedzīvotāju brīdināšanai ar īsziņu starpniecību katastrofu gadījumos, kā arī popularizēt radio kā galvenā informācijas ieguves kanāla izmantošanu krīzes situācijās.Lai uzlabotu sabiedrības informētību un gatavību šādām situācijām, iecerēts arī izveidot civilās aizsardzības un drošības mācību programmas vispārējās un vidējās profesionālās izglītības iestādēs.