Valsts prezidenta uzruna Aglonā

Jūsu Eminence kardināl Pujata kungs!
Ekselences!
Cienījamie garīdznieki!
Cienījamie svētceļnieki!
Ticīgie ļaudis visā Latvijā un arī pasaulē!

Es pateicos jums, ka šurp esat nākuši gan  garāku, gan īsāku ceļu, lai vienotos kopīgā lūgšanā šai svētvietā, Aglonā.

Ceļš uz šejieni vienmēr ir pārdomu un izvērtēšanas laiks. Vai ejam kājām, vai braucam autobusā, vai automašīnā, mums ir laiks padomāt un vērtēt. Vērtēt savas labās domas, varbūt arī ne tik labās domas, vērtēt savus labos darbus un arī ne tik labos darbus, vērtēt savu ticības spēku.

Arī man šodien bija laiks padomāt un vērtēt gan pašam savas domas un rīcību, gan vērtēt un padomāt par mūsu valsti.

Mēs skaidri zinām, ka valsti veido labi cilvēki. Bet šobrīd ir daudz jautājumu. Šai brīdī, kad mēs piedzīvojam laikus, kad jāatkāpjas gan savā atalgojumā, gan tēriņos, gan arī labklājībā vairākus gadus atpakaļ. Tas, protams, nav viegls uzdevums. Bet rodas jautājumi, kāpēc esam bijuši tik negausīgi savos tēriņos, neesam domājuši par nebaltām dienām, kāpēc tomēr esam tērējuši ar prieku svešu naudu, lai gan skaidri zinājām, ka īstus pamatus valstij un arī ģimenei liek tikai sūrā, grūtā darbā nopelnītā pašu nauda. Ir jautājums, kāpēc daži no mums kā narkomāni alkatībā nespēj atteikties vairot savu mantisko stāvokli uz valsts rēķina. Ir jāpajautā, kāpēc tie, kas strādā valsts darbā, ne vienmēr jūt atbildību par mūsu valsts cilvēkiem. Šādi jautājumi ir daudz.

Daudz ir arī jautājumu pie pašiem cilvēkiem. Kāpēc daži no mums jūtas kā svešinieki mūsu valstī? Viņiem liekas, ka šī valsts nepieder viņiem, bet ir kādas svešas varas veidota. Tas tā nav.

Ja mēs meklētu atbildes uz šiem daudziem, daudziem jautājumiem, atbilde, kāpēc tas tā ir, ir viena – mūsu sabiedrībā ir iestājies morāls pagrimums. Pagrimums, kas brīžiem robežojas gan ar bezatbildību, gan ar visatļautību, kur gandrīz ik dienas kāds no mums ignorē pamatvērtības. Tās pamatvērtības, kurās balstās kristietība. Tās pamatvērtības, kurās balstās mūsu valsts.

Vai ir zāles pret šīm kaitēm? Noteikti ir. Vairāk labu domu, vairāk labu darbu, vairāk ticības. Tāpēc mēs esam visi šeit kopā, lai lūgtos, lai stiprinātu savu ticību Dievam, lai stiprinātu ticību sev, ticību savai ģimenei, ticību savai valstij. Tāpēc es teikšu: lai Dievs svētī mūsu tautu, lai Dievs svētī Latviju!