"Tas ir būtiski mūsdienās, kad daudzi emigrē
un nākas iepazīties ar citām kultūrām un reliģijām. Tādēļ skolēniem
vajadzētu iepazīties ar citu reliģiju politiskajiem, ekonomiskajiem un
sociālajiem uzskatiem," spriež pētniece.
"Citās valstīs, kur baznīca nav atdalīta no valsts, šī prakse ir savādāka, tomēr Latvijā nebūtu pareizi ieviest vienas reliģijas svētās grāmatas mācību stundu, neņemot vērā bērnu reliģisko piederību. Arī šī brīža risinājums - izvēle starp ētiku un kristīgo mācību - nav īsti pareizs, jo ētika, manuprāt, būtu jāmācās katram," saka M.Golubeva. Providus pētniece uzskata, ka skolā Bībeles mācību var ieviest kā izvēles priekšmetu tiem, kuri to vēlas.
Pēdējā laikā pastāvot tendence, kad kāds politiķis identificē problēmu un kā risinājumu vēlas ieviest jaunu priekšmetu skolu programmās. "Tomēr jāatceras, ka priekšmetu saraksts nav bez robežām, un šobrīd skolēniem jau ir liela slodze," norāda pētniece.
IZM: Bībeles mācība ir laba ideja, ko nedrīkst sabojāt; premjers: atteiksme pret Dievu jāveido ģimenē
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) uzskata, ka Bībeles mācība ir laba ideja, kurai vajadzīgs kvalitatīvs risinājums. Septembrī vecāku un skolotāju starpā atsākšoties diskusijas par šī priekšmeta nepieciešamību. “Jāsaprot, ko tieši vēlas šāda mācību priekšmeta piekritēju un kādi argumenti ir pretiniekiem. Ideju nedrīkst sabojāt ar pārsteidzīgiem lēmumiem,” saka IZM valsts sekretāra vietniece nozares politikas jautājumos Kristīne Vāgnere.
Pirms priekšmeta ieviešanas skolā tam būtu jāsagatavo vecāki un pedagogi, kā arī jānodrošina kvalitatīvi mācību materiāli. “Jauna mācību priekšmeta ieviešana ir pietiekami sarežģīts process. Šajā gadījumā tas aizņemtu aptuveni divus gadus,” saka K.Vāgnere.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) atbalsta šobrīd esošo kārtību, kad vecākam ir iespēja izvēlēties kristīgās mācības apguvi savam bērnam. Viņš uzskata, ka kristīgās audzināšanas pamatā liela nozīme ir ģimenei, jo tā sniedz pirmās zināšanas un saskarsmi ar reliģiju. Tā premjers komentēja katoļu baznīcas ilggadējās galvas Jāņa Pujata uzsvērto Aglonas svētku laikā, ka “tas ir nenormāli, ja mūsu skolās jaunatne netiek iepazīstināta ar tādu unikālu grāmatu kā Bībele”. V.Dombrovskis Pujata uzrunu noklausījās klātienē.
“Līdzīgi kā uzvedību un attieksmi pret vērtībām bērnos ieaudzina vecāki, arī attieksme pret Dievu, pirmkārt, veidojas ģimenē. Līdz ar to arī vecāku attieksmei pret Bībeles mācīšanu ir nozīmīga loma vismaz tajā bērna dzīves posmā, kad viņš pats vēl nevar izdarīt izvēli,” V.Dombrovska viedokli pauž viņa preses sekretāre Līga Krapāne.
Ja Saeimā tiks iesniegta likumdošanas iniciatīva par obligātu Bībeles mācību skolās, Vienotības valde par šo jautājumu lems atsevišķi.
Skolas direktors: vairākums vecāku bija pret reliģijas mācību
Rīgas 2.ģimnāzijas direktors Valdis Jēkabsons uzskata, ka “galvenais vārds” par Bībeles mācību būtu sakāms vecākiem. Mēs izpildām sabiedrības vajadzības un nepieciešamības gadījumā spētu nodrošināt šādu priekšmetu, stāsta izglītības iestādes vadītājs. Viņaprāt, skolās jāvērš uzmanība vērtību sistēmas veidošanai, tāpēc viņš nav kategoriski pret šāda priekšmeta ieviešanu.
Tomēr ikvienam jauninājumam jābūt kā izvēles iespējai, uzsver 2.ģimnāzijas direktors. “Arī mūsu skolā tika piedāvāta reliģijas mācība kā izvēles priekšmets. Lai gan daži reliģiozi vecāki bija diezgan radikāli par tās ieviešanu, vairākums vecāku tomēr bija pret,” viņš stāsta. 2.ģimnāzijā mācās bērni, kuru ģimenes pieder atšķirīgām konfesijām –arī musulmaņi un pareizticīgie.
Rēzeknes 1.vidusskolas direktors Jānis Poplavskis norāda, ka šobrīd nav īstas skaidrības par priekšmeta principiem. “Kristīgās mācības pasniegšana mazākajās klasēs ir stipri atšķirīga no tās, kāda būtu vajadzīgs vecākiem skolēniem,” spriež skolas direktors.
Talsu 2.vidusskolas direktore Elga Vērdiņa ir pārliecināta, ka Bībeles mācībai jābūt kā izvēles nevis obligātam priekšmetam. Pamatskolas klasēs to ir jāizvēlas vecākiem, bet vidusskolas- pašiem skolēniem. Viņa uzskata, ka obligāta kristīgā mācība ir jāatstāj svētdienas skolu ziņā. Talsu 2.vidusskolā mazāko klašu vecākiem, izdarot izvēles iespēju starp kristīgo mācību un ētiku, vairākums lemj par labu pēdējai, stāsta skolas direktore.
Vecāku pārstāve: varbūt labāk veselības mācību nekā Bībeli
Māmiņu kluba vadītāja Sandija Salaka katoļu priekšlikumu ieviest obligātu Bībeles mācību neatbalsta, jo “no mūsdienu izglītības viedokļa tas nebūtu pareizi”. Piemērotāks esot tagadējais modelis, kad vecāki var izvēlēties apgūt kristīgo mācību vai ētiku, jo ne visi bērni ir kristieši. S.Salakai
šāda priekšmeta obligāta ieviešana šķistu kā strikta uzpiešana, kuras vajadzību viņa neizprot.
“Skaidrs, ka daži politiskie bloki ar savu nostāju cenšas vākt vēlētāju balsis. Katrs izmanto politiskos instrumentus kā māk, tomēr kādēļ bērnam, kas nav kristietis, būtu jāstāsta leģendas,” sašutumu pauž S.Salaka. Skolēniem esot jāmāca vispārējas ētikas normas nevis vienas reliģijas principi.
Māmiņu kluba vadītāja uzskata, ka ir daudzi citi mācību priekšmeti, kas būtu jāiekļauj skolu programmās, piemēram, veselības mācība, kur būtu jārunā par dzimumaudzināšanu un agrīnām grūtniecībām.
Pujats: Nenormāli, ka bērni nemācās par Bībeli
"Atzīsim godīgi – tas ir nenormāli, ja mūsu skolās jaunatne netiek iepazīstināta ar tādu unikālu grāmatu kā Bībele," savā uzrunā teica J.Pujats. Viņš atspēkoja iespējamos iebildumus pret savu ieceri, ja skolā mācītos kāds musulmanis, budists vai neticīgais. "Skola ir vispārizglītojoša iestāde, tā dod tikai informāciju, bet nevienu nespiež ticēt vai neticēt. Cilvēks pats izvēlas, kas viņam derīgs no saņemtās informācijas," viņš teica.
(papildināta ar vecāku organizācijas viedokli)