"Reformām ir jānotiek visā augstākajā izglītībā un neviena augstskola nedrīkst būt izņēmums studiju kvalitātes izvērtējumā. Vienlaicīgi nevienu augstskolu un studiju programmu nedrīkst slēgt mehāniski, neveicot to izvērtējumu. Šie divi principi attiecas arī uz Kultūras koledžu," tikšanās laikā ar LKK pārstāvjiem norādīja kultūras ministre.
LKK iespējamā reorganizācija, kad par LKK dibinātāju juridiski Kultūras ministrijas vietā kļūst LKA, var radīt iespēju plašāk salāgot studiju programmas starp LKK un LKA, skaidroja A.Saulītis.
Ministre pieļāva, ka reorganizācija varētu nodrošināt LKK absolventiem plašākas iespējas turpināt studijas LKA, vienlaicīgi saglabājot LKK piedāvāto iespēju apgūt profesionālās studiju programmas un iegūt kvalifikāciju pēc koledžas absolvēšanas.
"Ieguvēji varētu būt gan studenti, gan sabiedrība, ja daļa koledžas absolventu kā izcili nozares praktiķi būs ieguvuši profesionālo kvalifikāciju un strādās profesijā, bet otra daļa varēs turpināt studijas Kultūras akadēmijā 2. vai 3.kursā bez iestājeksāmeniem, lai saņemtu akadēmisku izglītību, ja tādu vēlētos," uzsvēra kultūras ministre un norādīja, ka par šādām iespējām jāvienojas LKA un LKK kā līdzvērtīgiem partneriem, kuru ciešāku sadarbību varētu veicināt LKK atrašanās LKA sastāvā.
Iespējamo izmaiņu ietvaros LKK tiks saglabāts atsevišķas iestādes statuss LKA ietvaros, studentiem nemainīsies studiju maksa un netiks slēgtas studiju programmas. Valsts finansējums šogad netiks samazināts nevienai kultūras nozares augstskolai.